Pagājušā gada otrajā pusē izpārdošanas viļņi pasaules preču biržās ir ietekmējuši arī ārējās tirdzniecības cenu izmaiņas globālajā ekonomikā.
Dažādu darījumu aktivitātes indeksu vērtības samazināšanos, par ko tika ziņots vasarā, nomainījušas ziņas par reālu ekonomikas apjomu kritumu. Tas attiecas arī uz atsevišķiem Latvijas lielajiem eksporta tirgiem.
Piemēram, Eiropas ekonomikas lokomotīves – Vācijas – ekonomikas apjoms pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu gadu iepriekš samazinājies par 0,2%. Turklāt šis rādītājs bija pat par procenta desmitdaļu labāks, nekā analītiķi bija gaidījuši iepriekš.
Lieki teikt, ka tas ietekmē arī Latvijas eksportētājus, kuri samērā augstā tirgus piesātinājuma dēļ preču pārdošanas cenas vairs nevar celt tikpat strauji kā iepriekšējos ceturkšņos. Trīs lielāko eksporta tirgu – abu pārējo Baltijas valstu un Krievijas tautsaimniecības – ekonomika dinamikas ziņā uz globālā fona šobrīd aizvien turas teicami, taču vispārējais saspringums pasaulē arī šajos tirgos nerada iespējas strauji kāpināt saražotās produkcijas cenas.
Tas atspoguļojas arī ārējās tirdzniecības statistikā, saskaņā ar kuru vienības vērtība eksporta precēm pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu trīs mēnešu laika periodu 2010. gadā palielinājās par 7,7%, kamēr importa precēm šī vērtība auga par četriem procentiem. Vēl ceturksni iepriekš eksporta cenu izaugsme gada izteiksmē sasniedza 11,2%, savukārt importam – par 4,9%. Pērn kopumā eksporta cenas Latvijā palielinājās par 12,2%, bet importa cenu pieaugums bija divreiz lēnāks – 6%.
