Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās
situācijas beigām visiem darbiniekiem, kuri veic darbu klātienē, būs
jābūt vakcinētiem pret Covid-19, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi
ārkārtējās situācijas rīkojumā.
Šo prasību attiecinās uz visu periodu, kamēr būs nepieciešami
epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai, lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka prasība vakcinēties
noteiktu jomu darbiniekiem netiks atcelta līdz ar ārkārtējās situācijas
atcelšanu.
Arī iepriekš rīkojumā bija norādīts, ka visiem darbiniekiem, tostarp
brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri veic darba
pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas
sertifikāts.
Ja darbinieks nevar uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas
sertifikātu, darba devējs nedrīkstēs pielaist darbinieku pie attiecīgo
pienākumu veikšanas, kā arī darba devējam ir tiesības attiecīgi
rīkoties, lai nodrošinātu noteikumos paredzēto nosacījumu ievērošanu.
Kā ziņots, Latvijā pret Covid-19 vakcinēti 79% no nodarbinātajiem jeb
kopumā 818 914 strādājošie cilvēki, liecina Ekonomikas ministrijas (EM)
apkopotie dati par situāciju oktobra beigās.
Nedēļas laikā skaitliski lielākais pieaugums pa nozarēm novērots
tirdzniecībā, kur vakcinēti 5154 darbinieki, apstrādes rūpniecībā – 4727
darbinieki, valsts pārvaldē – 3374 darbinieki, būvniecībā – 2559
darbinieki, bet transportā un uzglabāšanā – 2499 darbinieki.
Otrdien valdības sēdē EM pārstāvji atklāja, ka skaitliski pašlaik
visvairāk nevakcinētu darbinieku ir apstrādes rūpniecībā – 34 800
darbinieki, kamēr vakcinācijas kursu pabeidzis 71%, tirdzniecībā – 33
600 darbinieki (vakcinācijas kursu pabeiguši 78%), transportā un
uzglabāšanā – 28 100 darbinieki (vakcinācijas kursu pabeiguši 64%),
būvniecībā – 24 200 (vakcinācijas kursu pabeiguši 66%), valsts pārvaldē –
13 100 darbinieki, kamēr vakcinācijas kursu tur pabeidzis 91%
nodarbināto.
Procentuāli augstākā vakcinācijas aptvere ir veselības un sociālās
aprūpes nozarē – 98% no nodarbinātajiem, izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumu nozarē – 95%, izglītībā – 93%, valsts pārvaldē – 91%,
finanšu un apdrošināšanas nozarē – 90%.
Savukārt zemākie rādītāji vērojami ieguves rūpniecības un karjeru
izstrādes nozarē – 60%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – 67%,
elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē – 67%, nekustamo īpašumu
nozarē – 72%.
