23.
augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija
parakstīja Molotova-Ribentropa paktu, kas izraisīja Otro pasaules karu
un nolēma pusi Eiropas vairākas desmitgades ilgam postam. Ar pakta
slepeno protokolu Austrumeiropu sadalīja ietekmes sfērās.
Tāpēc šajā dienā, ko Eiropas Parlaments pasludinājis par visu
totalitāro un autoritatīvo režīmu upuru Eiropas atceres dienu, mēs pieminam visus tos, kuru nāve un izpostītā dzīve bija nacisma un staļinisma ideoloģijas ietekmē veikto noziegumu sekas.
Sāpes un netaisnība nekad nenogrims aizmirstībā. Mēs atcerēsimies.
Atcerēdamies
un pieminēdami pagātnes šausmas, mēs gūstam zināšanas un spēku noraidīt
tos, kuri tiecas atdzīvināt šīs ideoloģijas vai attaisnot
šo ideoloģiju noziegumus un vainu. Upuru piemiņa mudina mūs nostiprināt
vēsturisko taisnīgumu, turpinot izpēti un plašāk informējot sabiedrību
par totalitārisma mantojumu Eiropas kontinentā.
Noturīgas
samierināšanās un kopējas nākotnes veidošanas pamatā ir taisnīgums un
objektīva patiesība. Totalitāro režīmu upuriem ir tiesības uz
taisnīgumu. Diemžēl atsevišķās valstīs totalitāro režīmu noziegumu
izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem ir bijusi nepietiekama
un nekonsekventa.
Mēs
aicinām visu Eiropas valstu valdības sniegt morālu un materiālu
atbalstu pašlaik notiekošajai totalitāro režīmu vēsturiskai
izmeklēšanai.
Darbojoties saskaņoti, mēs varam efektīvāk vērsties pret informācijas
kampaņām un mēģinājumiem manipulēt ar vēsturiskiem faktiem.
Mums
kopā jānostājas pret totalitārismu. Skaidra un stingra starptautiskās
sabiedrības nostāja pavērs ceļu turpmākai samierināšanai.
Mēs
esam pārliecināti, ka šodienas Eiropā ir droši dzīvot visām tautām un
tā ir gatava apņēmīgi pretoties jebkurai netaisnībai. Mēs ticam, ka
eiropieši nekad nepieļaus totalitārismu vai kādas tautas genocīdu.
Pēc
vairākām totalitārisma varas desmitgadēm mūsu valstis ir atdzimušas kā
brīvas un demokrātiskas nācijas. Pirms trīsdesmit gadiem mūsu tautas
sāka demokrātiskās pārmaiņas, kas beidzot ļāva tām kā līdztiesīgām un
aktīvām dalībvalstīm iekļauties Eiropas Savienībā. Mūsu valstis ir
apņēmības pilnas turpināt sadarbību ar partneriem Eiropā un visā
pasaulē, lai pagātnes šausmas vairs nekad neatkārtotos.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu),
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs,
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius),
Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs (Jacek Czaputowicz),
Rumānijas ārlietu ministre Ramona Nikola Manesku (Ramona-Nicole Mănescu)
