Milzīgo problēmu dēļ treknajos gados ar darbaspēku noslēgtie koplīgumi ar arodbiedrībām šobrīd uzņēmumiem var smagi atspēlēties.
2006. un 2007.gadā, kad ekonomika sasniedza maksimumu un darba tirgū savus noteikumus diktēja darbinieki, daudzi uzņēmumi steidza slēgt koplīgumus, nosakot dažādus labumus uzņēmumu darbiniekiem.
Tostarp ieviesta veselības apdrošināšana, iemaksas 3. pensiju līmenī, dažādas prēmijas, atpūtas
braucieni un citi labumi, lai tikai darbiniekus noturētu uzņēmumā. Prēmijas vai cita veida sociālie
labumi šobrīd atgriežas atsevišķos uzņēmumos.
«Mēs dzirdam, ka ekonomika atkopjas, tātad arī darbiniekiem būtu jāsaņem atalgojums atbilstoši ieguldītajam. Tomēr mēs nejūtam, ka tā atkopjas, un stagnācija turpināsies vēl piecus gadus, ja valstī turpināsies tāda pati politika, tostarp nodokļu ziņā. Atalgojums nepieaug, protams, arī bezdarbs nesamazinās tādos tempos, kas liecinātu par atkopšanos,» atzina 20 arodbiedrības un aptuveni 110 tūkstošus strādājošo apvienojošās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, kurš vienlaikus pārmet valstij daļēji piederošās Lattelecom vadībai nekorektu rīcību, nepiekāpjoties daļu darbinieku pārstāvošajai arodbiedrībai par darbinieku bonusu – iemaksu 3. pensiju līmenī – atjaunošanu pilnā apmērā.
Lattelecom vadība daļēji jau piekāpusies arodbiedrībai, tomēr vienlaikus plāno mainīt koplīguma
nosacījumus.
