Gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) , gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kategoriski iebilst pret valdības piedāvātajām izmaiņām pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma un akcīzes nodokļos. Valdība tikties ar LBAS un LDDK iecerējusi trešdien.
Kā Dienai atzina LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, darba devēji ir pret valdības plāniem būtiski paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, jo tas radītu negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī vēl vairāk samazinātu ekonomisko aktivitāti un radītu lielākus bezdarba pieauguma draudus. Viņa atzina, ka var mainīt PVN likmi, bet par to nepieciešams vēl diskutēt – līdz ar PVN celšanu valdība varētu paplašināt nozares, kuras var saņemt nodokļu atvieglojumus.
“Nevar spēlēties bez konkrētiem aprēķiniem, kā tas ietekmē katru nozari,” norāda E. Egle. Viņas vērtējumā valdības piedāvātās PVN likmju izmaiņas “biznesam nozīmē ekonomiskās aktivitātes apstāšanos, sabiedrībai vēl lielāku darba vietu samazināšanos”.
LDDK kategoriski iebilst arī pret piedāvātajām akcīzes nodokļu izmaiņām, jo neesot skaidrs pamatojums, kāpēc atkārtoti tas tiek paaugstināts. E. Egle uzskata, ka valdībai ir jāturpina sarunas par tās iecerēto atkāpšanos no neapliekamā minimuma. Viņa uzsver, ka darba devēji no valdības gaida skaidrojumu, kādi būs biznesa un sabiedrības ieguvumi no SVF un citu institūciju aizdevumiem, jo šobrīd E. Egle uzskata, ka tas nav skaidrs.
Arī LBAS kategoriski iebilst pret valdības piedāvātajiem risinājumiem. Pēc LBAS priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna Dienai teiktā valdības piedāvājums samazināt IIN neatsvers tos zaudējumus, kas mājsaimniecībām, strādājošajiem un uzņēmumiem radīsies no PVN un akcīzes nodokļa likmju celšanas.
E. Baldzēns uzsvēra, ka arodbiedrības uzstās, lai darba algas samazinājums valsts pārvaldē strādājošajiem, kuru valdība plānojusi līdz 15% nevar tikt īstenots, ja strādājošajiem netiek samazinātas funkcijas un darba apjoms. Viņš atzina, ka LBAS kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un valdību turpinās diskusiju par alternatīviem risinājumiem. Ja netiks atrasts nekāds kompromiss, viņš pieļauj, ka LBAS vērsīsies Saeimā. E. Baldzēns īpaši uzsvēra, ka neapliekamajam minimumam ir jābūt 100 latu apmērā, jo tas skar tieši sabiedrības maznodrošināto daļu.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien varētu izšķirties vairākas reizes paaugstināt nodokļus vairumam preču, liecina valdības sēdē izskatīšanai piedāvātie dokumenti. No tiem var secināt, ka valdība grasās atkāpties no nodokļu sloga samazināšanas iedzīvotājiem, samazinot paredzēto neapliekamo minimuma paaugstināšanu no nākamā gada, kas bija kompromisa vienošanās ar arodbiedrībām strīdā par algu paaugstināšanu valsts sektorā strādājošajiem.
Pazemināta PVN likme paredzēta vairs tikai medikamentu piegādēm, zīdaiņiem paredzēto produktu piegādēm, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē. Taču arī šiem pakalpojumiem un precēm PVN likmi paredzēts dubultot līdz 10%.
Līdz šim pazemināto PVN likmi 5% apmērā paredzēts pilnībā atcelt medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, veterinārajiem medikamentiem, grāmatām un kartēm, preses izdevumiem, komerciālās televīzijas un komerciālā radio abonentmaksai, viesnīcu pakalpojumiem, ūdens piegādei un kanalizācijas pakalpojumiem, sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem, kā arī apbedīšanas pakalpojumiem. Tāpat samazinātā PVN likme attiecās uz ieejas maksu sporta pasākumos un kinoizrādēs, dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, frizieru pakalpojumiem, nelieliem remontdarbiem, kā arī malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem.
Tā kā valdība plāno paaugstināt PVN likmi no 18% uz 21%, tad iepriekš minētajiem pakalpojumiem un precēm nodokļa pieaugums būs vairāk nekā četras reizes. Likumprojekta anotācijā Finanšu ministrija norāda, ka paaugstinātā PVN likme dos papildu ieņēmumu budžetā 288 miljonu latu apmērā.
Valdība arī paredzējusi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi no 25% uz 23%, liecina valdības sēdei sagatavotie dokumenti. Tomēr tie arī paredz atkāpties no iepriekš apstiprinātā neapliekamā minimuma palielināšanas, ko plānoja paaugstināt par 20 latiem. Kaut bija paredzēts, ka no nākamā gada tas būs 100 lati, valdība lems par tā samazināšanu līdz 90 latiem. Savukārt nodokļa atvieglojuma apmērs IIN aprēķināšanai varētu būt 63 lati plānoto 70 latu vietā.
Nākamgad paredzēts arī paaugstināt akcīzes nodokli bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai vidēji par 20%, kā arī to paaugstināt vīnam, raudzētajiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Likums paredz dubultot akcīzes nodokli kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Atšķirībā no PVN un IIN izmaiņām, kuras varētu stāties spēkā ar 2009. gada 1. janvāri, akcīzes nodokļa pieaugums varētu būt no 1. februāra, paredz valdība iesniegtie dokumenti.
