Saeima ceturtdien, 11.februārī, galīgajā
lasījumā pieņēma grozījumus
likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma
grāmatvežu licencēšanu.
Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās
Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma
grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs
varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt
ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu
anotācijā.
Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo
kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā
kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci
izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt.
Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts
nodeva 100 eiro apmērā.
Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz
ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina
attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas,
vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu
pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības
pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava
saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.
Noteikts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona,
kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda
nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav
reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība.
Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu
par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža
amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz
grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu
dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma
nodrošināšanu.
Likums grozīts, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus
grāmatvedības jomā. Grozījumi noteic ārpakalpojuma grāmatvežu
darbības tiesiskos pamatus, nodrošinās šo personu profesionālās
darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sekmēs stabilu,
kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu,
norādīts grozījumu anotācijā.
Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka patlaban
grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs
personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti
profesionālās kvalifikācijas kritēriji. Valsts ieņēmumu
dienesta dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojumus
sniedz apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā,
nereģistrējot savu darbību. Tāpat esot arī uzņēmumi, kas
faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda.
Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu
tirgus tiekot vērtēts vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā.
Izmaiņas likumā noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus
pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023.gada 1.jūlijam,
savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas
profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025.gada
1.jūlijam.
