Dienu pēc Latvijas Republikas starptautiskās “de iure” atzīšanas gadadienas – 27. janvārī Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (“Vienotība”) nāksies kāpt parlamenta tribīnē un atskaitīties par Ārlietu ministrijas pērn paveikto un šogad plānotajiem darbiem.
Līdz šim valsts ārpolitisko stratēģiju noteica Ārlietu ministrijas gatavots dokuments “Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes”, kuram pērn beidzās termiņš, un jaunu stratēģiju ĀM negatavo. Līdz ar to Saeimas ārpolitiskās debates kalpos arī kā vadlīnijas diplomātu darbam tuvākajai nākotnei.
Austrumeiropas politisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhisuzskata, ka politiķiem vispirms būtu jātiek galā ar pašiem pamatiem – jāsakārto ārpolitikas lēmumu
izstrādes un koordinācijas procesi.
Savukārt Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis pauda gandarījumu, ka ārlietu sektors beidzot sapratis, ka tam jāstrādā arī ekonomikas veicināšanas virzienā. Taču vienlaikus nedrīkstot aizmirst arī drošības aspektu, jo ārējie draudi, kaut arī kļuvuši grūtāk pamanāmi, ir ne mazāk bīstami.
