Rīga, 22.sept., LETA. Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijusī, gan esošā vadība šodien veltīja asu kritiku Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātajai KNAB priekšnieka atlases kārtībai, kas neparedz rīkot atklātu konkursu.
Kritiku TM izstrādātajai instrukcijai, kas gan vēl nav pabeigta līdz stadijai, lai iesniegtu valdībā, šodien sabiedrības par atklātību “Delna” rīkotajā diskusijā “KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs” veltīja arī dažādi korupcijas novēršanas un apkarošanas eksperti, kā arī Saeimas opozīcijas pārstāvji.
KNAB bijušais priekšnieks Aleksejs Loskutovs TM sagatavoto instrukciju “Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku” uzskata par absurdu un prettiesisku. Viņš atzīmēja, ka šāda veida instrukcijas nav nevienas iestādes vadītāja izvēlēšanai un KNAB nevarot būt “izmēģinājuma trusis”.
Loskutovs nepiekrīt arī publiski izskanējušajiem kritērijiem KNAB priekšnieka izvēlē, jo to, kādam jābūt biroja vadītājam, jau pasaka KNAB likums. Viņaprāt, kandidāts netiek meklēts, “lai eleganti vilktu garumā šo situāciju, ka birojam nav vadītāja, kas neveicina darba ražīgumu”.
KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kas pēdējā konkursā uz KNAB vadītāja amatu bija viena no galvenajām favorītēm, žurnālistiem atzina, ka pagaidām viņai nav pamata just kādu apdraudējumu par atrašanos darbā birojā, tomēr neziņa par nākotni liek aizdomāties par KNAB nākotni. Viņa atturējās paust savus tālākos plānus, jo vēl neesot zināms neviens konkrēts kandidāts uz priekšnieka amatu.
Strīķe uzsvēra, ka nav saprotams, kāpēc KNAB darbiniekiem tiek liegtas tiesības kandidēt uz biroja priekšnieka amatu, jo, tieši strādājot šajā iestādē, var gūt nepieciešamo pieredzi. Strīķe uzskata, ka tieši KNAB darbinieku vidū ir liels pretendentu loks šim augstajam amatam. Viņasprāt, politiķiem ir grūti saņemties un iecelt vadītāju, kas viņus pašus sodītu.
Bažas par KNAB priekšnieka izvēles procedūru diskusijā izteica sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, kuras uzruna izraisīja skaļas ovācijas diskusijas dalībnieku vidū. Eksperte ļoti asi kritizēja gan izstrādāto instrukciju, gan premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC).
Kažoka norādīja, ka piedāvātā procedūra raisa aizdomas, ka tā tiek piemērota jau zināmiem kandidātiem, un valdība negrib objektīvu kandidātu atlasi. Godmanis nevar būt uzticības garants veiksmīgākā biroja vadītāja izvēlē, kā to paredz instrukcija, jo, pēc Kažokas teiktā, “viņš atrodas vistiešākajā interešu konfliktā”. Premjers esot ieinteresēts, lai jaunais KNAB vadītājs nepiemērotu viņa pārstāvētajai partijai sodu par pagājušajās vēlēšanās pieņemtajiem ziedojumiem no trešajām personām.
Šo apgalvojumu noraidīja premjera padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds, atzīmējot, ka šī lieta jau atrodas tiesā un nekādi nav ietekmējama, turklāt, šādi izvēloties biroja vadītāju, valdībai ar laiku nāktos atkāpties.
Ikvilds klātesošajiem skaidroja, ka galvenais šajā procedūrā ir tiesiskums. Kā iepriekš solījis Godmanis, procedūra būs atklāta un caurspīdīga, bet diskusija par TM izstrādāto instrukciju vēl esot atklāta, jo premjers uzdevis to ministrijai pilnveidot, ievērojot saņemtos iebildumus no prokuratūras, Finanšu ministrijas un “Delnas”. To, ka dokuments tikšot pilnveidots, apliecināja arī TM pārstāve Anda Smiltēna, kura dažos teikumos diskusijas dalībniekiem atstāstīja, kā dokuments tapis.
“Delnas” padomes locekle Inese Voika saskaitījusi, ka kopš KNAB dibināšanas bijuši pieci konkursi uz biroja priekšnieka amatu, kuros kopumā bija pieteikušies 120 kandidāti. 57 no viņiem bija pieteikušies toreizējā premjera Einara Repšes (JL) izsludinātajā konkursā.
LETA jau ziņoja, ka pēc iepazīšanās ar TM sagatavoto instrukciju “Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku” sabiedrība “Delna” nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, aicinot neapstiprināt šo instrukciju.
Vēstulē “Delna” norādīja, ka instrukcijā paredzētais KNAB priekšnieka izraudzīšanas process neatbilst premjera paša iepriekš atbalstītajiem KNAB priekšnieka izvēles principiem, proti, process plānots slepens, tajā nav paredzēta caurskatāma kandidātu salīdzināšana un vērtēšana, atbildība par KNAB priekšnieka amata kandidāta izvēli līdz tā apstiprināšanai valdībā un Saeimā atstāta tikai vienas amatpersonas – premjera – ziņā.
“Delna” uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni koalīcijai, premjeram vajadzētu atteikties no TM izstrādātās KNAB priekšnieka atlases kārtības un, novēršot mākslīgi sašaurināta pretendentu loka noteikšanas risku, KNAB priekšnieku pēc iepriekš definētiem kritērijiem izraudzīties atklātā, caurskatāmā, salīdzināmā un sabiedrībai saprotamā veidā.
Ņemot vērā to, ka oficiāla reakcija uz “Delnas” pausto kritiku nav sekojusi, “Delna” nolēmusi organizēt publisko diskusiju, kurā ieinteresētajām pusēm būs iespējams izvērtēt TM piedāvāto instrukciju, kā arī definēt kritērijus un procedūras, saskaņā ar kurām veikt atlasi.
Ar šo diskusiju “Delna” uzsāk Eiropas Komisijas finansētā projekta “KNAB darbības monitoringa projekts” īstenošanu.
