LETA
Sestdien, 23.septembrī, plkst. 9.50 būs rudens ekvinokcija – Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskais rudens.
Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs, – un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 11 minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī, liecina portālā “timeanddate.com” pieejamie dati.
Meteoroloģiskais jeb termālais rudens iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Dažās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens, iespējams, sācies 14.septembrī, jo no 14. līdz 18.septembrim diennakts vidējā gaisa temperatūra var būt zemāka par +15 grādiem. Citviet Latvijā līdz septembra beigām gaidāma meteoroloģiskās vasaras turpināšanās, iespējams valsts vēsturē vēlākais meteoroloģiskā rudens sākums.
Kalendārais rudens ik gadu sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī. Solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.
