Rīga, 28.maijs, LETA. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pieņēmis lēmumu izsniegt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidātam Ivaram Bičkovičam pielaidi valsts noslēpumam uz pieciem gadiem līdz līmenim “slepeni” ieskaitot
Lai lemtu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu Bičkovičam, SAB ir detalizēti iepazinies ar Drošības policijas veiktās pārbaudes materiāliem un ir izvērtējis visu informāciju, kas iegūta saistībā ar Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Bičkoviča LPSR VDK aģenta kartiņu, aģentūru LETA informēja SAB preses sekretāres pienākumu izpildītāja Iveta Maura sacīja.
Atšifrējot VDK aģentu ziņojumu elektronisko datubāzi “Delta Latvija”, aģenta ziņojums ar segvārdu, kurš minēts Bičkoviča kartītē, netika atrasts. Izvērtējot pārbaudes materiālus kopumā, tika noskaidrots, ka Bičkovičs nav bijis Latvijas PSR VDK aģents, līdz ar to nav šķēršļu viņam kā AT priekšsēdētāja kandidātam izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Pēc SAB iniciatīvas Drošības policija veica pārbaudi par klasificētās informācijas apriti AT un konstatēja, ka kopš darba ar klasificēto informāciju uzsākšanas 2002.gadā AT nav strādājusi ar sevišķi slepenu informāciju. Atbilstoši likumam par valsts noslēpumu pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumiem ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sevišķi slepenu tiek atzīts ierobežots informācijas loks: Nacionālais drošības plāns, Valsts aizsardzības plāns, informācija par ārējā izlūkošanā iesaistītiem slepenajiem palīgiem un viņu darbību, informācija par piesegdokumentu izsniegšanu, informācija par šifrēšanas atslēgām, kā arī informācija par valsts drošībai nozīmīgiem zinātniskiem atklājumiem un par militāro sadarbību kodolieroču un kodolmateriālu jomā. AT ar šādu informāciju nestrādā, tāpēc Bičkovičam ir izsniegta pielaide slepenai informācijai.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisija vakar atbalstīja Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.
Saeimai par Bičkoviča iecelšanu amatā vajadzēs lemt nākamnedēļ. Bičkovičs pēc komisijas balsojuma žurnālistiem pauda cerību, ka balsojums būs pozitīvs, arī visai Saeimai lemjot par viņa iecelšanu amatā.
Bičkovičs deputātus vakar iepazīstināja ar savu redzējumu par AT darbu gadījumā, ja tiks ievēlēts AT priekšsēdētāja amatā. Bičkovičs norādīja, ka uz AT tiesnesi attiecas tās pašas prasības, kuras attiecas uz citiem tiesnešiem, un pat vēl lielākas. “Es savā biogrāfijā nekādus aptumšojošus pleķus neesmu radījis, un man tādu nav,” deputātiem sacīja Bičkovičs.
Viņš arī norādīja, ka nemaz nevarētu strādāt par tiesnesi, ja medijos izskanējusī informācija par čekas maisiem vai it kā nelikumīgi iegūtu pilsonību būtu patiesa.
Saskaņā ar likumu šonedēļ beidzas 15 dienu termiņš, kura laikā komisijai bija jāsagatavo lēmuma projekts par Bičkoviča kandidatūru.
Kā ziņots, AT tiesnešu plēnumā 9.maijā Bičkoviču izvirzīja AT priekšsēdētāja amatam.
Bičkovičam nepieciešams saņemt speciālo atļauju valsts noslēpumam.
Maura jau iepriekš informēja, ka SAB par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Bičkovičam lems atbilstoši likumam, balstoties uz pārbaudītiem faktiem un noskaidroto informāciju.
Bičkovičs nesaskata pamatu, lai SAB varētu izšķirties viņam nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam.
