Rīga, 10.maijs, LETA. Atalgojuma samazinājums varētu veicināt jaunu uzņēmumu ienākšanu Latvijā, aģentūrai LETA atzina aptaujātie personāla vadības eksperti.
Kā norādīja personāla atlases uzņēmuma SIA “WorkingDay Latvia” mārketinga direktors Māris Silinieks, iepriekšējos gados, veicot personāla atlasi starptautiskiem uzņēmumiem, bija jāsaskaras ar darba devēju neizpratni – kāpēc Latvijā darbiniekam, kurš veic tieši tādas pašas biznesa funkcijas kā Lietuvas vai Igaunijas filiālēs, darba samaksa ir par 25-30% augstāka.
Saistībā ar Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi iepriekšējos gados Latvijas darba tirgū bija izveidojies kvalificēta darbaspēka deficīts, un darba devēji bija spiesti maksāt darba ņēmēja pieprasīto atalgojumu, kas būtiski pārsniedza Baltijas valstu vidējo atalgojuma līmeni. Tā rezultātā Latvijā darba algas tika uzpūstas nesamērīgi augstas, skaidro speciālists.
Pēc Silinieka domām, finanšu krīzes un bezdarba iespaidā pašlaik Latvijā krītas darbaspēka izmaksas, bet ļoti līdzīgi procesi notiek arī pārējās Baltijas valstīs. Tāpēc, lai Latvijas darbaspēka izmaksas pielīdzinātos Baltijas vidējam darbaspēka izmaksu līmenim, Latvijā krīzei būtu jābūt dziļākai un straujākai nekā Lietuvā un Igaunijā.
“Tikai tad Latvija varētu kļūt pievilcīga jaunu uzņēmumu ienākšanai un ārvalstu uzņēmumu ražotņu atvēršanai. Šobrīd vēl es teiktu, ka Latvija nevis kļūst pievilcīga uzņēmumu ienākšanai, bet gan pārstāj būt atbaidoša darbaspēka izmaksu ziņā,” viņš akcentēja.
“Nevajadzētu baidīties no tā, ka Latvija varētu kļūt par lētā darbaspēka valsti, jo tas būtiski veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un ierobežotu darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Jo darba meklējumos uz ārvalstīm galvenokārt dodas nevis tie, kuriem ir stabila darbavieta ar nelielu atalgojumu, bet gan izmisumā nonākuši bezdarbnieki, kuri ir palikuši bez ienākumu avota. Darba meklējumus ārzemēs būtiski veicina arī darba meklētāju saistības kredītiestādēs,” sacīja eksperts.
Ja Latvijai ir jāizvēlas – zems atalgojums un visiem ir darbs, vai augsts atalgojums un bezdarbs, tad viennozīmīgi pievilcīgāks ir pirmais scenārijs. Labs piemērs ir Ķīnas straujā ekonomiskā izaugsme, par ko galvenokārt bija jāpateicas Ķīnas zemajām darbaspēka izmaksām. Tas uzņēmējiem šķita pievilcīgi ražotņu atvēršanai Ķīnā, kā rezultātā Ķīna kļuva par lielāko ražotājvalsti ASV un Eiropas tirgiem, uzskata “Workingday Latvia” pārstāvis.
Savukārt personāla vadības konsultāciju uzņēmuma SIA “Eiro Personāls” vadošā konsultante, valdes locekle Arta Biruma pauda pārliecību, ka Latvija atkal kļūst pievilcīga jaunu uzņēmumu ienākšanai, jo parādās labas iespējas sākt jaunus biznesus, kamēr esošie konkurenti cīnās par izdzīvošanu. “Par lētā darbaspēka zemi mēs nevaram palikt, mēs nevaram konkurēt ar Indiju vai Ķīnu,” viņa uzsvēra.
Darba ražīgums Latvijā kopumā pēdējos gados cēlās maz, jo, pieaugot izmaksām, varēja celt arī cenas un nebija liela nepieciešamība būtiski uzlabot ražīgumu, un darba spēka trūkums veicināja lielu algu pieaugumu, kas ne vienmēr atbilda reālām darbinieka kompetencēm un darba rezultātiem.
Tāpat darbaspēka kompetenču attīstība būtiski atpalika no straujās izaugsmes tempa, jo trūka amata prasībām atbilstoši darbinieki un nebija laika pietiekamai darbinieku attīstīšanai. Latvijā daudzi uzņēmumi to darīja formāli, bet reti kurš uzņēmums strādāja pēc būtības pie darbinieku vadīšanas efektivitātes vērtēšanas un uzlabošanas, skaidroja Biruma.
