Ja pirms pāris gadiem kā par unikālu tendenci runāja par svaigas maizes cepšanu un pārdošanu lielveikalos, turklāt prognozēja šai jomai labas nākotnes perspektīvas, tad šobrīd patērētāji atraduši jaunu veidu kā tikt pie svaigas, siltas un tikko ceptas maizītes. Arvien vairāk mājsaimnieču gatavo un cep maizi savās virtuvēs, un iemesli tam ir dažādi.
„Domāju, ka ne tikai maizes cena, kas pēdējā gada laikā ir divkāršojusies, nosaka cilvēku pievēršanos maizes cepšanai mājās. Drīzāk var runāt par plašāku cilvēku uzskatu maiņu, kā rezultātā arvien veselīgāk, modernāk, garšīgāk kļūst gatavot maltīti mājās un tātad arī pašiem cept maizi,” jauno parādību komentē AS „Dobeles dzirnavnieks” Attīstības vadītāja Iveta Ozoliņa.
Uzņēmums jau iepriekš informēja, ka 2008.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgā laika perioda rādītājiem pērn, miltu „Dobeles Ekstra” pārdošanas apjoms pieaudzis par vidēji 5% jeb 19 tonnām.
Jaunākais modes kliedziens – gatavojam mājās!
Līdzīgi kā mainās cilvēku uzskati par stilu un modi apģērbā, tāpat arī izmainās priekšstati par gaumi ēšanas paradumos. Vēl pirms pāris gadiem glancēto žurnālu lappuses bija pilnas ar sabiedrības krējuma stāstiem par restorāniem, kurus tie apmeklē, norādot, ka ēdiena gatavošana mājās nav priekš viņiem. Šobrīd situācija ir pavisam atšķirīga – aizvien biežāk sabiedrībā populāri cilvēki gozējas žurnālu lappusēs un televīzijas ekrānos, stāstot par savu kulinārijas prasmi, izrādot virtuves un daloties pieredzē ar ēdienu gatavošanas receptēm. Ēst un gatavot mājās kļūst moderni.
„Uzskatu, ka mājās gatavotais ēdiens ir nesalīdzināmi labāks nekā veikalā pirktā gatavā pārtika,” uzsver Māris Jansons, restorāna „La Boheme” šefpavārs, kurš pilnībā aizstāv mājās gatavošanas tradīciju izkopšanu un tādēļ atbalsta arī jauno tendenci – cept maizi savā virtuvē.
„Turklāt maizes cepšana mājās saskan ar visā pasaulē šobrīd populāro „Slow Food” kustību, kas apvieno veselīgas pārtikas ideju ar tradīcijām, kuras mēs mantojam no saviem senčiem,” turpina M.Jansons.
Pirmajā vietā – veselība
Dietologi ir vienisprātis, ka maizes cepšana mājās ir atbalstāma tradīcija.
„Protams, maizi ēst, ir veselīgi, it īpaši rupjmaizi un graudu maizes, jo mūsu reģionā maize ir viens no pamatēdieniem, kas satur uzturā tik ļoti nepieciešamās vielas – minerālvielas, balastvielas, vitamīnus, olbaltumvielas u.c. Diemžēl Latvijas patērētāji jau ir pieraduši pie E piedevām – pie tādas „pufīgas” maizes. Tādēļ maizes cepšana mājās ir apsveicama un arī mājās gatavotās picas, smalkmaizītes ir labākas,” stāsta dietoloģe Lolita Neimane.
Pateicoties vispārējai gaisa piesārņotībai, pieaugošai dažādu ķīmisko vielu invāzijai sadzīvē, aizvien biežāk dzirdam par dažādu specifisku alerģiju izplatību visā pasaulē, īpaši bērnu vidū. Turklāt ļoti bieži vainīgs izrādās kāds pārtikas produkts vai to grupa, kas vecākus spiež izvēlēties – atteikties no izstrādājumiem, kuru sastāvā ir minētā sastāvdaļa, vai meklēt alternatīvas.
Viena no nopietnākajām alerģijām, par ko pēdējā laikā satraucas mediķi visā pasaulē, ir glutēna jeb lipekļa nepanesība – celiakija. Glutēns ir olbaltumviela, ko satur graudaugi (auzas, kvieši, rudzi, mieži). Ņemot vērā pēdējos pētījumus, alerģija pret glutēnu tiek uzskatīta par vienu no visbiežākajām ģenētiskajām slimībām – vispārējā populācijā tā sastopama vienam no 100-300 indivīdiem.
„Ļoti daudzi cilvēki nespēj iedomāties savu maltīti bez maizes. Taču celiakijas slimniekiem nekas cits neatliek kā atteikties no maizes pavisam. Cepot maizīti mājās, viņi paši var izvēlēties izejvielas, kas nesatur alerģiju izraisošās vielas un tādā veidā neatteikties no ikdienā iemīļotā ēdiena ” norāda I.Ozoliņa no AS „Dobeles dzirnavnieks”.
Arī dietologs Andis Brēmanis galveno uzsvaru liek uz sastāvu, ko gatavojot maizi mājās cilvēks pats var izvēlēties atkarībā no veselības un gaumes: „Mājās cepta maize var būt gan veselīga, gan neveselīga. Tas ir atkarīgs no sastāvdaļām, kas tiek pievienotas. Veselīga maize ir tad, ja izmanto ekoloģiski tīrus pilngraudu vai rudzu miltus. Ja maizē visas sastāvdaļas ir labas, tad arī maize būs laba, tieši tādēļ var ieteikt maizi cept mājās, jo var regulēt, ko liek klāt un cik daudz.”
Progresīvās abras
Visbeidzot, tehnikas sniegtās iespējas. Aizvien lielākā skaitā mājsaimniecību viena no virtuves neatņemamām sastāvdaļām ir jaudīga un citādi „advancēta” cepeškrāsns. Tās sniegtās iespējas ļauj gatavot visdažādākos ēdienus, tajā skaitā cept maizīti mājas apstākļos. Tādēļ arī dažādos interneta resursos un žurnālos arvien biežāk parādās dažādas maizes receptes.
Turklāt Latvijā nu jau vairākus gadus ir pieejamas arī t.s. maizes mašīnas. Tās sastāv no katla, kurā ar īpašo lāpstiņu tiek samaisīta mīkla un pēc tam arī uzraudzēta, un no nelielas krāsniņas ar kontroles paneli. Daudzus tieši šāda atvieglota tehnoloģija ir mudinājusi pievērsties maizes cepšanai mājas apstākļos.
Arī Kazimiera Puzo, kas katru nedēļu cenšas iepriecināt savu ģimeni ar svaigi ceptu maizi, atzīst, ka uzcept maizi savā virtuvē ir kļuvis pavisam vienkārši.
„Es atbalstu mājās gatavotu maltīti, jo tas ir gan veselīgāk, gan arī saliedē ģimeni pie maltītes gatavošanas un kopīgā galda. Tādēļ jau sen vēlējos arī maizi cept mājās, taču vienmēr atturēja tas, ka mīklas pagatavošana ir fiziski smags darbs un arīdzan viss maizes pagatavošanas process aizņem daudz laika – apmēram 4 līdz 5 stundas. Bet kopš man ģimene uzdāvināja maizes mašīnu, izcept maizi mājās kļuvis pavisam viegli. Kopējais laiks maizes cepšanai ir aptuveni 15 līdz 20 minūtes, ko izmantoju receptes izvēlei un sastāvdaļu atlasei. Pārējo paveic mašīna: uzsilda, samaisa, uzraudzē, uzcep un notur siltumā. Turklāt maizes mašīnai ir arī nogaidīšanas funkcija – ja vakarā uzliek cept maizi, kontroles panelī izvēlos laiku, tad brokastīs mēs baudām svaigi izceptu, mīkstu un ļoti smaržīgu maizīti. Esmu aprēķinājusi, ka izmaksas, cepot maizi vai iegādājoties to veikalā, neko daudz neatšķiras. Turklāt es varu izvēlēties un zinu, kādas sastāvdaļas es lieku. Ja veikalā nopērkamajai baltmaizei labākajā gadījumā ir pievienots piena pulveris, tad es izvēlos īstu pienu vai saldo krējumu, olas un sviestu,” savā maizes cepšanas pieredzē dalās K.Puzo, piebilstot, ka aromāts, kas piepilda māju, cepot maizi, ir ļoti patīkams.
Maizes cepšana mājās – izplatītāka arī pasaulē
Citās pasaules valstīs tradīcija maizi cept mājās ir izplatīta jau diezgan sen. Internetā atrodams liels skaits mājas lapu, kas domātas cilvēkiem, kas aizraujas ar maizes cepšanu mājās un meklē arvien interesantākas receptes un dalās pieredzē ar citiem līdzīgi domājošajiem. Kopš 1986.gada, kad Japānā sāka ražot maizes gatavošanas mašīnas, maizes cepšana mājas apstākļos ir kļuvusi vieglāka un tādēļ dažādās pasaules valstīs arvien izplatītāka.
Lielo maiznīcu mērķis ir izcept maizi ar pēc iespējas mazākām izmaksām un pievienojot maksimāli pieļaujamo konservantu daudzumu, kas nodrošina ilgāku maizes svaigumu. Tādēļ amerikāņi ir sapratuši, ka mājās ceptā maize ir veselīgāka, garšīgāka un salīdzinoši arī lētāka.
Savukārt prasība pēc labākas maizes Lielbritānijā radās pagājušā gadsimta 70. – 80. gados, kad restorānu šefpavāri savās ēdienkartēs sāka piedāvāt uz vietas ceptu maizi, tādā veidā radot mājas atmosfēru. Šobrīd arvien izplatītākas kļūst mazās beķerejas, kā arī maizes gatavošana un cepšana mājās.
