Laikraksta Diena un uzņēmuma Dienas mediji galvenie redaktori – Anita Brauna un Nellija Ločmele – iesniegušas atlūgumus, Diena.lv apstiprināja N.Ločmele. Tāpat atlūgumu iesniedza arī komentāru nodaļas vadītājs Pauls Raudseps.
Atlūgumus iesnieguši arī Dace Smildziņa, Guntis Keisels, žurnālisti Sanita Jemberga, Inga Spriņģe, Rita Ruduša. To izdarījusi arī Ināra Egle, Anda Burve-Rozīte, kopā 14 žurnālisti, pēc personāla speciālistes Aijas Brikas-Dravnieces teiktā.
Atlūgumu iesniegusī Dienas mediju galvenā redaktore N.Ločmele teica, ka iemesls, kāpēc viņa izšķīrusies par šo soli, ir, ka visu šo laiku nav bijusi skaidrība par Dienas finansētājiem un šo skaidrību arī neienes šodienas notikumi ar jauno īpašnieku nosaukšanu. Otrs iemesls – būtiskās domstarpības par uzņēmuma biznesa modeli, proti, kā veidot abonēšanas kampaņu nākamajam gadam, kā optimizēt Dienas izmaksas. “Uzskatu, ka pašreizējais īpašnieks nestrādā Dienas kā kvalitatīva medija interesēs un tāpēc iesniedzu atlūgumu,” teica N.Ločmele. “Trīs mēnešus esmu dzirdējusi melus un pretrunas.”
Kā žurnālistiem norādīja N.Ločmele, laikraksta izdošana balstās uz divām kājām – reklāmas ieņēmumiem un abonēšanas ieņēmumiem. Krīze nocirta vienu kāju, un varētu sagaidīt, ka jaunajam īpašniekam ir jāaptur asiņošana. “Likās, ka viņš mēģina to darīt, apliekot žņaugu ap kaklu,” savu redzējumu izteica N.Ločmele.
Dienas komentētājs P.Raudseps sacīja, ka pēdējais piliens bija šodienas sapulce, kad tika paziņoti jaunie avīzes finansētāji. Nemitīgi mēs tiekam maldināti un nevar saprast, kam te kas pieder, sacīja P.Raudseps. Viņam nav pieņemama arī A.Tralmaka nostāja, ka tam, kas tika teikts iepriekš, vairs nav nozīmes.
Pametot redakciju notika arī kas negaidīts. Papildus izsauktā apsardze pārbaudīja P.Raudsepa somas saturu. Kā stāstīja žurnālists, viņi gribēja redzēt, vai viņš no redakcijas neiznes kādus finanšu dokumentus.
“Viedoklim, ko pārstāvējām, ir pieprasījums,” atbildēja P.Raudseps, vaicāts, ko iesāks pēc darba pamešanas Dienā.
N.Ločmele savukārt sarunā ar žurnālistiem pieļāva, ka tiks veidots kāds jauns projekts. “Uzskatu, ka Latvijai noteikti ir vajadzīga kvalitatīva žurnālistika. Mēs ar kolēģiem padomāsim, ko varam piedāvāt.”
“Diena ir cilvēki, kas Dienu veido. Ja spēsim atrast veidu, kā aizstāvēt tās vērtības, ko aizstāvēja Diena, tad Dienai ir nākotne,” teica N.Ločmele. Viņa piebilda, ka tagad kādu laiku plāno atpūsties.
Turpmāk avīzes Diena galvenās redaktores pienākumus pildīs Dace Andersone, kas ir laikraksta Dienas bizness redaktore. To redakcijas sapulcē pavēstīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks.
Viņš atlūgumus ir pieņēmis. A.Tralmaks sacīja, ka vairs neuzticas N.Ločmelei, A.Braunai un P.Raudsepam, jo viņi bija izteikuši piedāvājumu kļūt par avīzes Diena īpašniekiem. Pēc N.Ločmeles stāstītā, viņš vēlējies visus trīs atstādināt, taču viņi nolēmuši iesniegt atlūgumus.
N.Ločmele piektdien pievakarē žurnālistiem stāstīja, ka viņiem ir izdevies atrast investoru, kas būtu gatavs investēt Dienā, lai to saglabātu, taču A.Tralmaks noraidījis priekšlikumu pārdot uzņēmumu. Investora vārdu N.Ločmele neatklāja, jo darījums nav noticis, taču viņa norādīja, ka to nekavējoties paziņotu, ja iecere īstenotos. Viņa atklāja, ka investora misija ir palīdzēt medijiem, kas nonākuši grūtībās.
Sapulci ar darbiniekiem, lai izskaidrotu situāciju, N.Ločmele un A.Brauna noturēja ārpus Dienas telpām, jo A.Tralmaks neesot vēlējies, lai tas notiek redakcijas telpās un lūdzis viņas aiziet.
N.Ločmele kopš 2006.gada oktobra vadīja mediju koncerna a/s Diena reģionālos laikrakstus, bet pēc Sarmītes Ēlertes aiziešanas no laikraksta Diena galvenās redaktores amata 2008.gada 6.jūnijā viņa īslaicīgi pildīja arī galvenās redaktores pienākumus laikrakstā Diena. Kopš 2008. gada 1.septembra par laikraksta Diena galveno redaktori kļūst Anita Brauna, bet N. Ločmele piedalās uzņēmumu Laikraksts Diena un Reģionālā Prese Diena apvienošanas procesā un kļūst par jaunizveidotā SIA Dienas mediji galveno redaktori. Uzņēmums r vislielākā preses izdevniecība Latvijā, kas mērķtiecīgi iekaro savas pozīcijas arī starp vadošajiem interneta portāliem Latvijā.
Iepriekš presē A.Tralmaks uz jautājumu par iespējamu galveno redaktoru nomaiņa atbildēja, ka jautājums tiek uzstādīts pilnīgi no nepareizā skatu punkta. “Ir jautājums nevis par galveno redaktori vai kādu citu personāliju, ir jautājums par to, ka šis uzņēmums līdz šim ir nesis zaudējumus, pie tam diezgan lielus zaudējumus. Pagājušajā gadā tie bija 1,4 miljoni latu, iepriekšējos gados, kas bija 2007.gads, bija tuvu nullei, pozitīvai nullei. Tas ir vienīgais kritērijs, pēc kura vadīšos, lai noteiktu to, kā pārstrukturēt uzņēmuma darbību, lai tas ir pelnošs,” par saviem plāniem stāstīja A.Tralmaks.
