Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunā valsts kompensējamo
zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda
aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu, savukārt aptiekām ir
pienākums izsniegt pacientam lētākās kompensējamās zāles.
To, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi, apliecina
aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo zāļu
statistika – 88 % recepšu bija minēta aktīvā viela jeb
starptautiskais nepatentētais nosaukums. Pretstatā – martā tikai
15 % izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu lietots
aktīvās vielas nosaukums.
Šādas izmaiņas kompensējamo zāļu izrakstīšanā no 1.
aprīļa tika īstenotas, lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji
pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem. Līdz šim
iedzīvotāji ik gadu par valsts kompensējamām zālēm pārmaksāja
līdz pat 25 miljoniem eiro, izvēloties dārgākas zāles, jo
“dārgāks taču pilnīgi noteikti ir arī efektīvāks”, lai gan
tas neattiecas uz zālēm. Sabiedrībā ir šāds un vēl citi dziļi
iesakņojušos mīti par zāļu līdzvērtīgu efektivitāti,
kvalitāti un drošumu.
Kādi ir šie biežāk sastopamie mīti, kā uzskata iedzīvotāji
un ko atstāsta gan farmaceiti, gan ārsti? Un kāda ir pārbaudīta
un patiesa informācija saistībā ar deviņiem populārākajiem
mītiem, kas izskan sabiedrībā par valsts kompensējamo zāļu
jauno izrakstīšanas kārtību?
1. mīts
Zemāka zāļu cena = sliktāka zāļu kvalitāte un vājāka
iedarbība!
Patiesība
Zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti.
Vielu, kas nodrošina zāļu efektivitāti jeb ārstniecisko
iedarbību, sauc par aktīvo vielu.
Izstrādājot jaunas zāles, zāļu ražotāji veic apjomīgus
klīniskos un citus pētījumus, lai pierādītu aktīvās vielas
iedarbību un drošumu. Tiek noskaidroti šādi jautājumi: Vai zāles
ārstēs konkrēto slimību? Vai zāles ir drošas? Kuriem pacientiem
šīs zāles ir piemērotas? Kāda ir pareizā zāļu deva? Šī
obligāti veicamā izpēte par līdz šim nezināmo aktīvo vielu
prasa ilgu laiku un lielus finansiālus līdzekļus. Reizēm
pētījumos tiek noskaidrots, ka jaunā aktīvā viela nav efektīva
vai to nevar izmantot ārstēšanai. Līdz ar to šo patentēto (jeb
oriģinālo) zāļu ražotājs vēlas atgūt savus veiktos
ieguldījumus. Tāpēc šim uzņēmumam tiek piešķirtas
monopoltiesības (patenta un datu aizsardzības veidā) un tas šajā
laikā vienīgais var piedāvāt pacientiem tirgū savas zāles. Kad
monopoltiesības beidzas (apmēram pēc desmit gadiem), tirgū drīkst
parādīties citu ražotāju tādas pašas zāles (tās sauc par
ģenēriskām jeb patentbrīvām zālēm).
Šajā laikā papildus zāļu reģistrēšanai nepieciešamajiem
pētījumiem, kurus veicis patentēto zāļu ražotājs, jau ir gūta
papildu informācija par zāļu iedarbību, drošumu un citiem
jautājumiem, jo zāles ir bijušas reģistrētas jau vismaz desmit
gadus un pacienti tās šo laika periodu ir jau lietojuši. Tāpēc
ģenērisko zāļu ražotājam nav nepieciešams veikt tik plašu
izpēti par jau zināmo aktīvo vielu. Tas nozīmē, ka tiek
ietaupīts uzņēmuma laiks un nauda. Tādēļ ģenēriskās zāles
ir lētākas. Ģenērisko zāļu ražotājiem ir jāsniedz dati par
to, ka viņu ražotās zāles ir līdzvērtīgas oriģinālajām
zālēm ārstnieciskās iedarbības ziņā un atbilstoši dati par
zāļu kvalitāti.
Līdz
ar to zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi
ražotāji, nosaukumi, izskats
(krāsa, forma vai iepakojums) un
cenas,
bet tās ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu
ārstniecisko iedarbību.
Gan ģenērisko, gan patentēto zāļu ražošanas uzņēmumus arī
pārbauda pēc vienādi stingriem kvalitātes standartiem, un tie ir
vienoti Eiropā. Turklāt izejvielas zālēm ar vienu aktīvo vielu
jeb vielu, kas nodrošina ārstēšanu, dažkārt nāk no vienas un
tās pašas rūpnīcas.
Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras statistikas datiem ik gadu
Latvijā aptuveni 7 no 10 pārdotajiem zāļu iepakojumiem Latvijā
ir tieši ģenēriskās zāles. Kā minēts, ģenēriskās zāles ir
patentētu zāļu dublikāts jeb kopija. Ģenēriskās zāles satur
to pašu aktīvo vielu, tādā pašā koncentrācijā kā
patentbrīvās zāles. Citiem vārdiem sakot, ģenēriskās zāles ir
tikpat efektīvas un drošas, bet to ražotāja izvēlētais izskats
var būt atšķirīgs.
Turklāt farmācijas uzņēmumi ir ieinteresēti, lai viņu zāles
tiktu kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Pirms zāļu
iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā Zāļu valsts aģentūra
un Nacionālais veselības dienests veic stingru to ārstniecisko,
ekonomisko un ietekmes uz budžetu izvērtējumu. Piemēram, ir
noteikts, ka Latvijā kompensējamo zāļu cena nav augstāka par šo
zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai
vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā,
Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja
realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un
Lietuvā.
Līdz
ar to zemāku zāļu cenu veido valsts mērķtiecīga veselības
politika un valsts pārvaldes iestāžu atbildīgo amatpersonu
darbības rezultāts, nevis zāļu augstāki vai zemāki kvalitātes
aspekti.
Neatkarīgi no zāļu cenas tām tiek piemērotas identiskas
prasības zāļu drošumam, iedarbībai un kvalitātei.
Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm?
Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!
2. mīts
Manas iepriekšējās zāles atšķīrās ar zāļu ražotāja
nosaukumu un palīgvielām, tāpēc tās ir efektīvākas. Turklāt
lietoju šīs zāles jau ilgi.
Patiesība
Zālēm
ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji,
nosaukums, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un cenas. Bet tās
ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu ārstniecisko
iedarbību. Ārstēšanu nodrošina tieši zāļu galvenā sastāvdaļa
jeb aktīvā viela, nevis zāļu palīgvielas, izskats, krāsa vai
forma!
Zāļu palīgvielām (to sastāvam) neatkarīgi no to izcelsmes
vai izmantotā daudzuma, arī krāsvielām, konservantiem,
saistvielām, stabilizatoriem, biezinātājiem, emulģētājiem,
garšvielām, aromātiskajām vielām, nav ārstnieciskas ietekmes uz
cilvēka organismu.
Zāļu palīgvielas veido zāļu formu, krāsu, garšu un citas
īpašības. Piemēram, zāļu palīgvielas var būt laktoze vai
tādas pašas krāsvielas, ko lieto pārtikas produktos.
Tāpēc, ja cilvēkam nav alerģiska reakcija pret kādu no zālēs
(neatkarīgi no to cenas) esošām palīgvielām, zāļu palīgvielas
nav apstāklis, kāpēc cilvēkam būtu jāmaksā par tām lielāka
naudas summa.
Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm?
Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!
3. mīts
No 1. aprīļa pilnīgi visiem pacientiem mainījās līdz šim
lietotās zāles!
Patiesība
Līdz
šim lietotās zāles mainījušās tikai nelielai daļai pacientu.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka vairāk nekā 85%
gadījumu zemākas cenas kompensējamām zālēm gada laikā cenas
nemainās. Līdz ar to, ja pacienti līdz šim lietoja zemākās
cenas zāles, pastāv iespēja, ka viņiem nebija pārmaiņu pēc 1.
aprīļa.
4. mīts
No jaunās kārtības iegūs tikai valsts, nevis pacienti!
Patiesība
35 eiro – vidējā summa, ko viens pacients pārmaksāja pērn
par kompensējamām zālēm, nezinot, ka par zālēm ar tādu pašu
iedarbību varēja maksāt mazāk, ja izvēlētos cita ražotāja
medikamentu.
Jaunā
kārtība pacientiem kopumā Latvijā ļaus ietaupīt līdz 25
miljoniem eiro gadā, jo ir nodrošinātas vienlīdz iedarbīgas,
kvalitatīvas un drošas zāles par zemāku cenu.
Īpaši svarīga zemākas cenas zāļu pieejamība ir
iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem. Taču arī iedzīvotājiem
ar augstākiem ienākumiem ir svarīgi zāles lietot racionāli, jo
tādējādi ietaupītie naudas līdzekļi var tikt novirzīti citu
vajadzību apmierināšanai, kā arī ražotāji, kuri šobrīd zāles
piedāvā iegādāties par augstāku samaksu, tiek motivēti to
samazināt.
Tā kā, uzzinot par jauno kārtību, proti, par kārtību, ka
valsts pirmām kārtām samaksā par lētākām zālēm, 250
kompensējamiem medikamentiem ražotāji līdz 1. aprīlim samazināja
cenu. Tas nozīmē, ka ir samazinājušies pacientu līdzmaksājumi
par zālēm, t.i., summa, ko pacienti piemaksāja līdz šim.
Pēc 1. aprīļa ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar
vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka
zāļu klāsta.
5. mīts
Jaunā kārtība ierobežo pacienta tiesības! Nevar izvēlēties
zāles.
Patiesība
Gluži pretēji jaunā kārtība kompensācijas kārtības ietvarā
aizsargā pacienta tiesības un intereses lietot zāles racionāli un
nepārmaksāt par zālēm gadījumos, kad tas nav ārstnieciski
nepieciešams. Savukārt, ja pacientam ārstnieciski nepieciešams
lietot konkrēta ražotāja zāles, ārsts aizvien ir tiesīgs tās
izrakstīt, norādot ārstniecisku pamatojumu pacienta medicīniskajā
kartē un receptē.
Jaunā kārtība paredz, ka pacients ir informēts par apstākļiem,
kāpēc viņam ir nepieciešams maksāt vairāk, bet valsts var
pārbaudīt, vai dārgāku zāļu izrakstīšana nav notikusi
patvaļīgi.
Turklāt pēc 1. aprīļa ir palielinājies kompensējamo zāļu
skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no
plašāka zāļu klāsta. Ja iepriekš nereti bija tikai vienas
lētākās kompensējamās zāles kādai diagnozei, tad šobrīd
ražotāji samazinājuši zāļu cenu un nodrošinājuši, ka ir trīs
vai četras tādas pašas iedarbības zāles par vienādu zemāko
cenu.
6. mīts
Lētākās zāles aptiekās nav pieejamas!
Patiesība
Ja zāles ar zemāko cenu aptiekā nav pieejamas uzreiz, tās
farmaceits var pasūtināt un informēt pacientu par zāļu
pieejamību, jo Zāļu reģistrā ir nodrošināta aktuāla
informācija par zāļu pieejamību.
Zāļu
lieltirgotavu pienākums ir katru dienu ziņot par zāļu pieejamību
Zāļu
reģistrā.
Šo informāciju par zāļu krājumu daudzumu lieltirgotavās
izmanto farmaceiti, ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti.
Ar zāļu piegāžu pārtraukumiem saskaras visas pasaules
valstis, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, tāpēc
atsevišķi zāļu piegāžu traucējumi var būt vērojami visām
zālēm neatkarīgi no to cenas.
Farmācijas uzņēmumi, zinot, ka pēc 1. aprīļa pieaugs
pieprasījums pēc lētākajām zālēm, Latvijas pacientiem
nepieciešamos zāļu krājumus ir laicīgi saplānojuši.
7. mīts
Jaunās zāles noteikti izraisīs blaknes!
Patiesība
Jebkuras zāles var izraisīt blaknes, taču ne visiem cilvēkiem
tās izpaužas
Par
jebkuriem veselības traucējumiem, kas rodas, lietojot zāles, un,
iespējams, varētu būt zāļu blaknes, nepieciešams nekavējoties
ziņot ārstam vai farmaceitam un Zāļu valsts aģentūras tīmekļa
vietnes sadaļā “Ziņot
par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci”.
Ārsts vai farmaceits var konsultēt par pareizu zāļu lietošanu,
lai mazinātu blakņu rašanos. Taču, ja tās nav novēršamas vai
ir traucējošas, ārsts šādā gadījumā izrakstīs pacientam
citas zāles.
8. mīts
Nav pierādījumu, ka jaunā sistēma strādā!
Patiesība
Līdzīga
kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība sekmīgi darbojas
Igaunijā, Lietuvā un tādās turīgās valstīs kā Vācijā,
Somijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un citās Eiropas
valstīs. Turklāt Latvijas pāreju uz jauno kārtību atzinīgi
novērtē arī Pasaules Veselības organizācija un Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
PVO un OECD norāda, ka Latvijas jaunā kārtība ievērojami
samazina pacientu zāļu līdzmaksājumu, veicina racionālu zāļu
lietošanu un uzlabo vispārējo veselības aprūpes kvalitāti.
9. mīts
Par izmaiņām nav pieejama nekāda informācija!
Patiesība
Lai
pacientiem, ārstiem un farmaceitiem atvieglotu pāreju uz jauno
valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību un ņemot vērā,
ka šīs pārmaiņas skar ievērojamu sabiedrības daļu, īstenota
arī plaša nacionāla mēroga informatīvā kampaņa – viena no
apjomīgākajām, ko valsts pārvalde ir īstenojusi pēdējā laikā.
Noslēdzoties informatīvās kampaņas 1. posmam, efektivitātes
mērījumi liecina, ka kampaņas rezultātā vairāk nekā 80 %
Latvijas iedzīvotāju redzēja kādu no sagatavotajiem kampaņas
materiāliem. Veiktie sabiedrības informētības
mērījumi liecina, ka kopumā aptuveni 79 % procenti Latvijas
iedzīvotāju ir informēti par izmaiņām valsts kompensējamo
medikamentu izrakstīšanas kārtībā. Savukārt starp
iedzīvotājiem, kas regulāri iegādājas medikamentus sev vai
saviem tuviniekiem un senioriem, informētības līmenis pārsniedz
90%.
Informatīvie
materiāli kampaņas laikā tika izvietoti TV, radio, sociālajos un
drukātajos medijos, kā arī uz vides stendiem visā Latvijā.
Kampaņas ietvaros nodrošināta reklāma televīzijā un lielākajās
radiostacijās latviešu un krievu valodā, vides reklāma Rīgā un
lielākajās Latvijas pilsētās, reklāma internetā un sociālajos
medijos, kā arī drukātajos medijos. Tāpat aktīvi strādāts arī
ar skaidrojošo komunikāciju nacionālajos, reģionu un pašvaldību
medijos un sniedzot informāciju aptieku informatīvajos izdevumos.
Latvijas
ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas ir nodrošināti ar
nepieciešamajiem ārstiem, farmaceitiem un pacientiem paredzētiem
informatīvajiem materiāliem gan elektroniskā, gan arī drukātā
formātā. Kopumā
izplatīts viens miljons informatīvo materiālu 1286 ģimenes ārstu
praksēm, 37 Latvijas slimnīcām, 7 aptieku tīkliem visā Latvijā
un profesionālajām organizācijām un asociācijām.
Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais
veselības dienests un Veselības inspekcija jau pirms informatīvās
kampaņas pagājušā gada novembrī uzsāka ārstu un farmaceitu
informēšanu par aktīvās vielas izrakstīšanas kārtību.
Informēšanas ietvaros tika sagatavoti un izplatīti skaidrojošie
video par zāļu aktīvās vielas izrakstīšanu E-veselības
sistēmas portālā, bukleti gan digitālā, gan drukātā formā, kā
arī jaunā kārtība tika skaidrota ārstu un farmaceitu konferencēs
un semināros un publicēta tematiskajos ārstu un farmaceitu
medijos.
