Neuzmanīgi ierakstīts vārds Google meklētājā, bērnišķīga ziņkāre vai pat ikdienišķs darba
uzdevums papildinās ikviena interneta lietotāja aizdomīgo lietu dosjē, ko varas iestādes vajadzības
gadījumā varēs vērst pret viņu.
Tik biedējoši cilvēktiesību aizstāvji raksturo priekšlikumus pastiprināt globālā tīmekļa uzraudzīšanas noteikumus, kas atkal pieņēmušies spēkā pēc vairākiem plānošanas stadijā atklātiem terora aktiem, sprādzieniem Stokholmā un jaunākajām ziņām par pedofilu aktivitātēm Eiropā. Ja šādai direktīvai tiks dots likuma spēks un tā būs jāiestrādā nacionālajos likumos, tad interneta pakalpojumu sniedzējiem neklāsies viegli.
“Jau tagad daudzi Latvijas uzņēmumi ar grūtībām pilda likuma prasību 18 mēnešus uzglabāt tehniskos datus. Tātad to, kādām IP adresēm lietotājs pieslēdzies,” stāsta Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Satura uzglabāšana tehniski esot iespējama, taču prasīs ievērojamus līdzekļus.
