Globālais dabas resursu patēriņš gada
ietvaros pirmo reizi pārsniedzis 100 miljardus tonnu, bet izejmateriālu
pārstrāde ir samazinājusies, liecina otrdien publiskotais ziņojumus
“Circularity Gap Report 2020”.
Atkārtoti izmantoto derīgo izrakteņu, fosilo enerģijas avotu, metālu
un biomasas daļa ir samazinājusies no 9,1% līdz 8,6%, norādīts ziņojumā.
Globālais dabas resursu patēriņš divu gadu laikā ir pieaudzis par
vairāk nekā astoņiem procentiem no 93 miljardiem tonnu 2015.gadā līdz
100,6 miljardiem 2017.gadā, kas ir pēdējais gads, par ko pieejami šādi
dati.
Kopš 1970.gada cilvēku skaits pasaulē ir divkāršojies, globālā
ekonomika ir pieaugusi četras reizes un tirdzniecība palielinājusies
desmitkārtīgi, kas bez visaptverošas izejvielu otrreizējas pārstrādes
uzstājīgi palielina pieprasījumu pēc enerģijas un resursiem.
Tiek prognozēts, ka izejvielu patēriņš līdz gadsimta vidum sasniegs 170 līdz 184 miljardus tonnu.
Lai uzlabotu dzīves līmeni, sevišķi, valstīs ar zemiem ienākumiem un
vienlaikus aizsargātu ekosistēmas, kas nodrošina tīru ūdeni, gaisu un
augsni, ir ievērojami jāpalielina atkārtoti izmantoto dabas resursu
daļa, teikts ziņojumā.
Bagātajām valstīm ir “jāuzņemas atbildība par sava importa un
eksporta ietekmi”, norādījuši ziņojuma autori, piebilstot, ka daudz kas
no bagāto valstu patērētā nāk no mazāk attīstītām valstīm, un liela daļa
no bagāto valstu atkritumiem tiek eksportēti.
Ziņojumā arī norādīts, ka otrreizējās pārstrādes rādītāji ir augstāki
nabadzīgajās valstīs, jo atkritumi “sniedz vērtīgu ienākumu avotu
neoficiālajiem strādniekiem”.
Ķīna, piemēram, ir izveidojusi industriālos parkus, kuros vienas
ražotnes atkritumi tiek izmantoti kā izejvielas citā uzņēmumā, lasāms
ziņojumā.
