Līdzīgi kā citus gadus ārpus pilsētām un lauku apvidos
dzīvojošie pauž bažas par to, vai lauksaimniecībā izmantotie
augu aizsardzības līdzekļi (AAL) var nodarīt kaitējumu augsnei,
dzīvniekiem, ģimenes locekļiem un katra teritorijā augošiem
augiem.
Šogad līdz 26. jūlijam Valsts augu aizsardzības dienesta
(VAAD) inspektori veikuši 923 AAL lietošanas pārbaudes, tajā
skaitā pārbaudes operatīvi reaģējot uz 72 iedzīvotāju
ziņojumiem. Kopumā konstatēti 43 pārkāpumi. Par to informē VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.
Analizējot informāciju par šovasar biežāk saņemtajām
sūdzībām un rosinātajām pārbaudēm, tās var apkopot grupā,
kas skar ietekmi uz apkārtējo vidi – par smidzinājuma nonākšanu
blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam
(ezeram, upēm).
“Salīdzinājumā
ar gadu iepriekš, pārkāpumu skaits augu aizsardzības
līdzekļu lietošanas jomā nav būtiski mazinājies, taču par
situāciju kopumā precīzāk varēs spriest pēc aktīvās
lauksaimniecības sezonas beigām. Pašlaik lielākais pārkāpumu
skaits AAL lietošanā ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu
aizsargjoslas neievērošanu – tie tiek konstatēti gan plānotajās
pārbaudēs, gan pārbaudēs, kas veiktas, reaģējot uz iedzīvotāju
ziņojumiem. Ne vienmēr tiek atklāts pārkāpums, par ko tika
ziņots, taču pārbaudēs bieži tiek konstatēti citi pārkāpumi,”
informē VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas
vadītāja Inga Aizpura.
Vidēji reizi četros gados VAAD plānveida pārbaudēs pārbauda
katru lauksaimnieku, kurš kultūrauga audzēšanā izmantot AAL,
savukārt situācijās, kad tiek ziņots par iespējamo AAL kaitējumu
apkārtējai videi (nokļūšana blakus teritorijā vai ūdenstilpnēs,
kaitējums augļu vai sakņu dārzam, zālājam, dekoratīvajiem
stādījumiem u.c.), veic operatīvās pārbaudes. Pārbaužu laikā
inspektors izvērtē situāciju kopumā, nepieciešamības gadījumā
ņem paraugus, lai tos laboratoriski testētu uz AAL atliekvielu
klātbūtni. Šogad pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un
vides zinātniskajā institūtā “BIOR” pārbaudīti 86 augu,
trīs bišu un divi zivju paraugi un atliekvielu klātbūtne
konstatēta 22 paraugos, kas ir bijis par pamatu 26 administratīvā
pārkāpuma lietu uzsākšanai un soda piemērošanai par 42
pārkāpumiem.
“Mūsdienās
lauksaimniecībā izmanto daudz dažādu vielu, kuras nepareizi
lietojot var sabojāt produkcijas kvalitāti, piesārņot vidi vai
pasliktināt paša lietotāja un tā ģimenes veselības stāvokli.
Lai tas nenotiktu, izvēloties augu slimību un kaitēkļu
ierobežošanas metodes, vienmēr jāseko integrētās augu
aizsardzības principiem, jālieto AAL tikai galējas nepieciešamības
gadījumā un precīzi jāievēro norādes tā marķējumā.
Ilgtermiņā tas var samazināt AAL patēriņa
daudzumu, atstājot mazāku ietekmi uz vidi, gruntsūdeņiem, cilvēku
un dzīvnieku veselību, kā arī var samazināt izdevumus kaitīgo
organismu ierobežošanai,” norāda VAAD Augu aizsardzības
departamenta direktore Līga Brence.
Pirms AAL tiek reģistrēts
lietošanai Latvijā, eksperti, pamatojoties uz zinātniskiem
pētījumiem, to rūpīgi izvērtē vairākos līmeņos: tiek
pārbaudīta un reģistrēta darbīgā viela Eiropas Savienības
līmenī. Tad notiek produkta, kas satur darbīgo vielu, zonālā
izvērtēšana un visbeidzot dalībvalstu eksperti vērtē, vai
produkts atbilst nacionālajām prasībām. Tiek izskatīta virkne
dokumentācijas ar lielu daudzumu zinātniski pamatotu pētījumu par
konkrētā AAL ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un pārtikas
drošību. Tikai kad visi šie soļi ir veikti, AAL ir pieejams
lietošanai lauksaimniekam.
NODERĪGA INFORMĀCIJA
Ietekme uz dzīvniekiem (putniem un zīdītājiem)
AAL
var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus
organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai
zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem,
tiek
novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz izdzīvošanas un
vairošanās spējām. Novērtējumā ņem vērā vielas klātbūtni
barībā, ko papildina ar informāciju par barošanās vietām un
barības izvēli attiecīgajā periodā. Riska aprēķini tiek veikti
arī sējai ar kodinātu sēklas materiālu, jo tas var radīt augstu
nevēlamas ietekmes risku putniem un zīdītājiem, kas to patērē
uzturā. Tādēļ svarīga ir kvalitatīva sēklas materiāla
iestrāde augsnē, lai atlikumi nepaliktu atsegti uz augsnes virsmas.
Ietekme uz ūdenstilpnēm un ūdens organismiem
Ūdens organismi ir viena no lielākajām ne mērķa organismu
grupām. Tiek izvērtēta ietekme uz zivīm, ūdens
bezmugurkaulniekiem, sedimentu (nogulšņu) organismiem, aļģēm un
ūdens augiem. Iesniegtajam AAL lietojumam modelē paredzamās AAL
koncentrācijas ūdens vidē un sedimentos. AAL sastāvā esošajām
darbīgajām vielām novērtē to spēju uzkrāties dzīvajos
organismos.
Iegūtās koncentrācijas salīdzina ar katra organisma akūto
un/vai ilgtermiņa atbildes reakcijas koncentrāciju. Iegūtie
rezultāti ir par pamatu drošas lietojuma devas noteikšanai,
ietverot augstu papildus piesardzības līmeni. Ja nepieciešams,
papildus piesardzības līmeni nodrošina nosakot attiecīgus risku
mazinošus lietojuma ierobežojumus (papildus tiem, ko paredz
aizsargjoslu likums). Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot
norādītās ūdens aizsargjoslas, pastāv risks piesārņot ūdens
vidi.
AAL lietošanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliedz
Aizsargjoslu likums. Lai konkrētā apvidū noskaidrotu, kur tieši
atrodas virszemes ūdensobjekts, jāvadās pēc vietējās
pašvaldības teritorijas plānojuma vai arī Lauku atbalsta dienesta
(LAD) lauku bloka kartēm, kur ar divām tumšām līnijām (ŪSIK)
iezīmēti virszemes ūdens objekti, gar kuriem obligāti jāievēro
aizsargjosla. Jāatceras, ka LAD kartē nav iezīmēta aizsargjosla
gar dīķiem, kas arī jāievēro.
AAL un mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot:
-
Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā – ūdenstece (upe,
strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis,
ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai
piekrastes ūdeņu posms (10 metru platumā); -
Mākslīga ūdensobjekta aizsargjosla, piemēram, dīķa
(izņemot tāda, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās
teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 ha, aizsargjosla ir
noteikta teritorijas plānojumā (10 metru plata josla no katra
krasta); -
Bakterioloģiskajās aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas
vietām – ap urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai
dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie
ūdens lietotāji. Aizsargjoslu nenosaka, ja ir veikta
labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens
piesārņošana.
Ietekme uz augsni
Augsne ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL – tur notiek
arī AAL sadalīšanās process un veidojas metabolīti (vielas, kas
rodas AAL darbīgās vielas sadalīšanās rezultātā). Lietojot
AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie organismi – sliekas
un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes
apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska
novērtējumā izvērtē, kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti
ietekmē slieku izdzīvošanu un vairošanās spējas, kā arī AAL
darbīgās vielas uzkrāšanās tendences, ja viela vidē ir
noturīga. Pārsniedzot atļautās devas, var samazināties augsnes
organismu populāciju blīvums un var būt kavēta šo populāciju
dabiskā atjaunošanās.
Ietekme uz augiem
Atsevišķi AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi
uz nākamajā gadā tajā pašā laukā audzējamiem kultūraugiem.
Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt, tad tā
marķējumā ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus
kultūraugus nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā
nākamajā vai pat aiznākamajā gadā.
Lietojot AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, svarīgi,
lai darba šķidrums nenonāk uz blakus laukos augošajiem
kultūraugiem vai blakus esošām dabiskām ekosistēmām. Novērtējot
iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu un
nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Būtiski ievērot
marķējumā minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai,
aizsargājot mērķaugus, nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu
ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā laukā.
