Meteorologu prognozētais aukstums šonedēļ būs, taču to grūti
nosaukt par ekstrēmu. Drīzāk – netipisku maijam. Dažas pēdējās
vasarīgi siltās dienas, par laimi, bijušas tik īslaicīgas, ka
augu dzīves cikls nav būtiski mainījies, tādēļ, iestājoties
aukstajam laikam, tie būs pakļauti salīdzinoši nelielam riskam,
norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)
vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
M.Narvils atzīst – sniegs sniedz ekstrēmas vizuālas izjūtas,
taču augiem, kas aug uz lauka, un pat ziedošajiem kokiem risks
pašlaik ir salīdzinoši neliels. “Sniega uzsnigšana naktī būtu
pat vēlama, jo var pasargāt augus no mīnusu temperatūras
iedarbības. Šobrīd augiem apstākļus atvieglina arī tas, ka
Latviju pārstaigā nokrišņu fronte, mitrinot augsni – mitra
augsne spēj vairāk saistīt siltumu, mazinot aukstuma ietekmi
naktīs. Prognozes mainās katru dienu, bet pašreiz tās nesola, ka
būs aukstāks par -3 līdz -4 grādiem, ko nevar uzskatīt par
ekstrēmi zemu temperatūru,” viņš saka.
Kuri augi tomēr ir apdraudēti?
Vienmēr visvairāk cieš mazie un ziedošie augi. Tikko sadīgušās
kultūras ir visjutīgākās – tie var būt sīpoli, burkāni,
sarkanās bietes, dilles, salāti arī redīsi. Līdzko augiem ir
parādījusies pirmā īstā lapa, aukstuma izturība strauji pieaug.
Otra riska grupa ir augļudārzos ziedoši augi. Te atkal būtisku
lomu spēlēs dārza novietojums. Paaugstināts risks būs dārzos,
kuri atrodas nepiemērotās reljefa vietās –nogāžu lejasdaļā,
ieplakās, vietās, kas nav pasargātas ar vējlaužu joslām.
Savukārt no kultūrām vairāk potenciāli vietām var ciest augļu
koki – mājas plūmes, bumbieres, sausserži, skābie ķirši,
dažviet saldie ķirši, jāņogas un upenes, šur tur – ābeles.
Risks pastāv siltumnīcās sastādītajiem augiem, kur daudzi
dārzkopji ir paspējuši izstādīt tomātus, gurķus. Jāsaprot, ka
neapkurināmās siltumnīcās izstādīt siltumu mīlošos augus ir
droši tikai ap maija vidu.
Kā augus pasargāt?
“Jau iepriekšējais salnu periods lika
daudziem sarosīties un daudzi paspēja iegādāties aukstuma
ietekmes samazināšanas līdzekli “Greenstim”. Šobrīd
jānogaida, kad pāriet lietus, un, sagatavojot 0,2 % darba šķīdumu
(200 g/100 ml ūdens), to droši var izsmidzināt uz visiem augiem,
kuri jāpasargā no aukstuma ietekmes, un neatkarīgi no attīstības
stadijas un tā, vai augi atrodas āra laukā vai siltumnīcās.
Preparāta iedarbība var būt dažāda, jo negatīvās gaisa
temperatūras, kuras sola, ir uz robežas, kad preparāts spētu tos
pilnībā pasargāt. Tāpat var izmantot papildu segumus kā uz
lauka, tā siltumnīcās. Siltumnīcās novietot siltumu akumulējošas
substances, siltus priekšmetus, ūdeni. Lauka platībās kartupeļiem
var apraut lakstus. Noderēs dūmu aizsegs ar dūmu svecēm, salmu
dedzināšana augļu dārzos. Vairāk vajag izmantot augu mulčēšanu,
jo mulčas sadalīšanās izdala siltumu.
Kopumā augu attīstība pašlaik par apmēram divām nedēļām
apsteidz ilggadīgos rādītājus, kas nemaz nav tik daudz. Tas
tādēļ, ka aprīlis ir bijis gandrīz tikpat auksts kā ziemas
mēneši. Labi ir arī tas, ka pēc šī aukstuma viļņa nav gaidāms
būtisks siltums, kas nozīmē, ka augu attīstība palēnināsies un
arī kaitēkļu aktivitāte nebūs tik augsta. Strauja augu attīstība
sekmētu lielāku mitruma patēriņu no augsnes, kas varētu radīt
papildu stresu, tagad šī iespēja būs mazāka.
