Vēršam autovadītāju uzmanību, ka, iestājoties
pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā pēc intensīvas snigšana un valsts ceļu
apstrādes ar sāls maisījumu uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri
nāk pēc sāls un sāls ūdens.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts
autoceļiem ziemas periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija
hlorīds (NaCl), kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem,
tie var būt sulfāti (līdz 3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%),
kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas
automašīnās ierīkota sistēma sajauc NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.
“Dzīvniekiem sāls ir nepieciešams kaulu augšanai, muskuļu
attīstībai un citiem svarīgiem procesiem. Latvijā dabā nav sastopami sāls
atsegumi, tāpēc viņi laiza sāli gar ceļmalām, tā ir iespēja uzņemt
nepieciešamos mikroelemetus,” skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes
(LLU) Veterinārmedicīnas
fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko. Viņš norāda, ka pārsvarā pēc sāls ceļmalās
dodas pārnadži, proti, brieži, stirnas, aļņi, mežacūks u.c. Šis sāls nav
kaitīgs dzīvnieku veselībai, jo faktiski pēc sastāva ir līdzīgs tam, ko
lauksaimnieki izmanto lopkopībā.
“Mednieki izvieto dzīvnieku
barotavās tā saucamo laizāmo sāli priekš meža dzīvniekiem, bet diemžēl viņi
nespēj to ātri atrast un paiet laiks, kamēr viņi pierod pie vietas, kur tas
tiek izvietots. Ceļmalās sāls ir vieglāk pieejams, ” piebilst K. Kovaļenko.
Pieturoties stabiliem ziemas laikapstākļiem arī
turpmākajās dienās ceļi tiks apstrādāti ar sāli, līdz ar to dzīvnieku interese
par to saglabāsies.
“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā,
autovadītājiem ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un
kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai
nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt
transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta Drošas
Braukšanas Skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks. Īpaši uzmanīgiem autovadītājiem
ir jābūt krēslas stundās, kad redzamība pasliktinās.
Arī Latvijas Mednieku savienības valdes
priekšsēdētājs Jānis Baumanis stāsta, ka gadījumā, ja autovadītājs ceļmalā vai
uz ceļa ir pamanījis meža dzīvnieku ir jāsamazina ātrums, bet nedrīkst veikt
straujus manevrus. “Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam
lēnām apbraukt, bet kā jau minēju nekādā gadījumā nedrīkst veikt straujas
kustības. Īpaši šobrīd, kad ceļi var būt slideni, pat neliela dzīvnieka strauja
apbraukšana, var beigties ar avāriju,” uzsver J. Baumanis.
