Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un
Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai
Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu “Tautas aizsardzības
vienības” (YPG), apliecināja četri augsta ranga avoti aliansē.
Ankara likusi savam vēstniekam NATO plānu neparakstīt, kā arī
sanāksmēs un privātās sarunās ieņem stingru nostāju, pieprasot, lai
alianse oficiāli atzīst YPG par teroristiem, sacīja avoti.
Turcijas delegācija NATO pagaidām šo informāciju nav komentējusi. Arī
Turcijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas nav atsaukušās lūgumiem
komentēt.
Disputs pirms nākamnedēļ Londonā gaidāmā NATO 70.gadadienas samita ir
kārtējā zīme plaisām Vašingtonas un Ankaras attiecībās jautājumā par
Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ASV vairākus gadus bija svarīgs
sabiedrotais sauszemes operācijā pret džihādistu grupējumu “Islāma
valsts”. Ankara uzstāj, ka YPG esot Turcijas kurdu bruņotā separātistu
grupējuma “Kurdistānas Strādnieku partija” (PKK) atzars.
NATO vēstnieki cenšas panākt, lai tiktu gūts visu 29 dalībvalstu
oficiāls apstiprinājums militārajam plānam aizstāvēt Poliju, Lietuvu,
Latviju un Igauniju Krievijas uzbrukuma gadījumā.
Bez Turcijas akcepta NATO varētu būt grūtāk ātri panākt aizsardzības potenciāla nostiprināšanu Polijā un Baltijas valstīs.
“Viņi (turki) padara austrumeiropiešus par ķīlniekiem, bloķējot šī
militārā plāna apstiprināšanu, līdz viņi nebūs panākuši piekāpšanos,”
ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja diplomātiskais avots.
Vaicāta par šo jautājumu, NATO preses sekretāre Oana Lungesku
norādīja: “NATO ir plāni visu sabiedroto aizsardzībai. NATO apņemšanās
visu sabiedroto drošības labā ir nelokāma.”
Turcija savas prasības izvirzījusi vēl pirms iebrukuma Sīrijas
ziemeļos, bet jautājums aktualizējies nākamnedēļ gaidāmā samita dēļ,
kurā tiks apstiprināti drošības dokumenti.
NATO vēstnieki tomēr cer, ka izdosies panākt kompromisu, jo Ankarai
arī ir vajadzīgs, lai līderi apstiprina atjaunotu militāro plānu, kurā
izklāstītas detaļas tam, kā NATO izstāvēs Turciju, ja tā tiks pakļauta
uzbrukumam, sacīja divi diplomātiskie avoti.
“Visi viņus (turkus) kritizē, bet ja viņi piekāpsies, tad cena tam
būs neiejaukšanās viņu Sīrijas stratēģijā,” sacīja diplomātiskais avots.
Turcija 9.oktobrī iebruka kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas
ziemeļaustrumos. Uzbrukumā vairāki simti cilvēku zaudēja dzīvību, bet
aptuveni 300 000 devās bēgļu gaitās.
Turcijas iebrukums Sīrijā kļuva iespējams pēc tam, kad ASV prezidents
Donalds Tramps 6.oktobrī paziņoja, ka Sīrijā no robežas ar Turciju tiek
atvilkti ASV karavīri, kas cita starpā bija arī garants tam, ka Turcija
neuzbrūk Sīrijas kurdiem.
ASV un Sīrijas kurdi kopš 2014.gada bija sabiedrotie karā pret
džihādistu grupējumu “Islāma valsts” un ir strādājuši kopā, lai sakautu
džihādistu “kalifātu”. Šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu vadīto
spēku karotāju.
