Baltijas reģiona galvenie drošības
izaicinājumi ir saistīti ar Krievijas militāro spēju stiprināšanu un
militāra rakstura provocējošām darbībām, norādīts Latvijas ārlietu
ministra Edgara Rinkēviča (JV) ikgadējā ziņojumā par paveikto un
iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos
2019.gadā.
“Militāro spēju attīstīšana uzskatāmi parāda Krievijas vēlmi gūt
priekšrocības sāncensībā ar NATO. Lai gan reālu incidentu iespējamība
šobrīd vērtējama kā zema, ņemot vērā augsto politiskās varas
centralizāciju Krievijā un nemainīgās ambīcijas kontrolēt savas
kaimiņvalstis, reģiona drošības situācija var mainīties salīdzinoši īsā
laikā,” teikts ziņojumā.
Ziņojuma sadaļā par transatlantiskajām attiecībām un starptautisko
drošību akcentēts, ka Krievija turpina rīkoties pretēji starptautisko
tiesību principiem, un tās darbības ir vērstas uz konfrontāciju ar
Rietumiem.
“Plaša spektra militāro spēju un bruņojuma koncentrēšana, kas
turpinās Kaļiņingradā un Rietumu kara apgabalā, kā arī jūras ceļu
bloķēšanas izspēle šovasar Krievijas rīkotās jūras spēku mācībās ir
apzināta Krievijas spēka izrādīšana,” uzsvērts ārlietu ministra
ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka šajā kontekstā jāseko līdzi Krievijas un
Baltkrievijas militārajai sadarbībai, ņemot vērā Baltkrievijas
ģeogrāfiski stratēģisko novietojumu un Krievijas intereses tur
nostiprināt militāro klātbūtni.
“Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju
pārkāpumi, Krievijas paziņojums par izstāšanos no Starptautiskās faktu
konstatēšanas komisijas, kas izveidota saskaņā ar Ženēvas konvenciju
Pirmo papildus protokolu par civiliedzīvotāju aizsardzību starptautiskos
militāros konfliktos, rada jaunu izaicinājumu starptautiskās drošības
kārtībai,” norādīts ziņojumā.
Ārlietu ministra ziņojumā uzsvērts, ka līdzās tradicionālajam
militārajam apdraudējumam, arvien biežāk starptautiskajā politiskajā
retorikā kā “iebiedēšanas un kaulēšanās paņēmiens tiek izmantoti
kodolieroči un to attīstīšanas potenciāls”. Ja vēsturiski šāda retorika
bijusi raksturīga visaugstākajiem politiskā saspīlējuma mirkļiem, tad
šobrīd šādi izteikumi atsevišķu valstu retorikā kļuvuši par ikdienišķu
komunikācijas instrumentu savu iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu
sasniegšanai, sacīts ziņojumā.
“To apliecina arī Krievijas ilgstošie Vidēja un tuva darbības rādiusa
raķešu līguma pārkāpumi un nevēlēšanās uzklausīt ASV un NATO sabiedroto
atkārtotos aicinājumus kliedēt šīs bažas, kas rezultātā noveda pie
līguma darbības izbeigšanās,” rakstīts ziņojumā, uzsverot, ka atbildība
par līguma izjaukšanu jāuzņemas Krievijai, jo bruņojuma kontroles
līgums, kura saistības ievēro tikai viena tā puse, starptautisko drošību
nestiprina.
