Balvu novada pašvaldība ir sākusi parakstu vākšanu par Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāra saglabāšanu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Pašvaldībā uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) iecere pārveidot Balvu slimnīcu par dienas stacionāru nav pieņemama un “apdraud pieejamību savlaicīgai un kvalitatīvai veselības aprūpei”.
Vietvara apgalvo, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” atbilst trešā līmeņa slimnīcas statusam. Tāpat Balvu slimnīca pēdējos gados esot nepārtraukti attīstījusies, veikti ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā, modernizēta aprīkojuma bāze un paaugstināts pakalpojumu līmenis. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” neesot saņēmusi aizrādījumus par kritiskiem pārkāpumiem.
“Slimnīcas kapacitātes samazināšana austrumu pierobežas iedzīvotājiem apdraud pieejamību kvalitatīvai veselības aprūpei, ir pretrunā ar valsts drošības un austrumu pierobežas stiprināšanas plāniem un var izraisīt neatgriezeniskas sekas neatliekamas palīdzības gadījumā,” apgalvo pašvaldībā.
No tālākiem Balvu novada pagastiem līdz Balvu slimnīcai ceļā paiet ap 25 minūtēm, bet līdz Rēzeknei vai Valmierai nokļūšana ir ilgāka. Piemēram, no Žīguriem līdz Valmieras slimnīcai ceļā būtu jāpavada vairāk nekā divas stundas.
“Pieprasām, lai VM un citas atbildīgās institūcijas saglabā Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāru, neīstenojot slimnīcas pāreju uz dienas stacionāru, kā arī nodrošina nepieciešamo finansējumu un resursus, lai uzturētu Balvu slimnīcas 24/7 pakalpojumus un vietējo nodaļu darbību,” aicina pašvaldībā.
Pašvaldība mudina iedzīvotājus izteikt savu atbalstu un parakstīties Balvu novada Centrālajā pārvaldē, apvienību pārvaldēs un pagasta pakalpojumu centros, kā arī Balvu Centrālajā bibliotēkā un tās struktūrvienībās. Parakstīties iespējams arī elektroniski.
Savāktos parakstus plānots nosūtīt Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZ), Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV).
“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” valdes priekšsēdētāja Marģera Zeitmaņa otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdei sagatavotā prezentācija liecina, ka uzņemšanas nodaļā Balvos 2025.gada pirmajā pusgadā apkalpoti 3789 pacienti, kas ir vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn un vēl pirms gada. No tiem stacionēti ir 1369 pacienti.
Zeitmanis uzsvēra, ka, likvidējot uzņemšanas nodaļu, kurā vienmēr esot klātesoši pieci speciālisti, valsts ieekonomēs 2,3 miljonus eiro gadā. “Vai tas ir daudz vai maz uz 50 000 iedzīvotāju reģionu?” jautāja slimnīcu apvienības vadītājs.
Viņš arī sacīja, ka izdevumu pieaugums saistīts ne tik daudz ar personāla izmaksām, bet arī ar medikamentu cenām, kas ir “katastrofāli augstas, kā arī būvdarbu izmaksām, kas nemitīgi aug.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Balvos un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) vietējo slimnīcu aizstāvēja, sakot, ka tajā tiek nodrošināts plašs pakalpojumu klāsts, tostarp tiek sniegta ķirurģiskā palīdzība, ko slimnīca varēs sniegt arī “X stundā”. Tāpēc slimnīcas pastāvēšana esot nevis pierobežas, bet nacionālās drošības jautājums.
Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” īpašnieces ir Balvu un Gulbenes novada pašvaldības, kā arī SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”. Uzņēmuma apgrozījums pērn ir bijis 9 195 859 eiro, bet peļņa 561 085 eiro.
VM ir paziņojusi, ka tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu. Taču pašlaik plašāka informācija par iecerēm netiek sniegta.
Iepriekš veselības ministrs Abu Meri uzsvēra, ka piecu līmeņu slimnīcu modelis jāaizstāj ar trīs līmeņu sistēmu. Pirmā līmeņa jeb klīniskajās universitātes slimnīcās veiktu sarežģītas manipulācijas, otrajā līmenī – reģionālajās slimnīcās – būtu cieša sadarbība ar universitātes slimnīcām, bet trešā līmeņa slimnīcām jāspecializējas konkrētā pakalpojumā. Tajās būtu jānodrošina arī dienas stacionārs, mazas operācijas un primārā aprūpe.
Ministrs pauda, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ mazās slimnīcas nebūtu jāslēdz, bet tās varētu pārveidot par labbūtības centriem, kuros nodrošinātu diagnostiku, dienas stacionāru, hronisku pacientu aprūpi un primāro veselības aprūpi.
Abu Meri uzsvēra, ka pakalpojumu kvalitāte reģionālajās slimnīcās mēdz nesasniegt vēlamo līmeni, ko apliecina Veselības inspekcijas sūdzības par ārstniecību. Dažkārt pacientiem Rīgā jāveic atkārtotas operācijas vai netiek laikus atklāts insults. Ir arī gadījumi, kad pēc dzemdībām bērniem nākas ārstēties Bērnu slimnīcā.
Pēc ministra paustā, ja kādā slimnīcā divas trīs dienas nenotiek nevienas dzemdības, rodas jautājums par pakalpojuma kvalitāti, īpaši komplikāciju gadījumā.
Abu Meri uzsvēra, ka valsts finansējums jānovirza kvalitātei, nevis tikai pakalpojumu nodrošināšanai. Politiķis sacīja, ka nevaino ne slimnīcas, ne pašvaldības – visi cenšas nodrošināt pakalpojumus, taču realitātē bieži nav, kas tos sniedz.
Ministrs apliecināja, ka nebaidās no reformām un reorganizācijām, tostarp arī stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu jomā.
Nākamgad paredzēts izstrādāt uzņemšanas nodaļu hospitalizācijas plānu, veidot plašāku slimnīcu sadarbības modeli ar tam paredzētu finansējumu un sagatavot ziņojumu par kvalitātes kritērijiem.
