Rodas šaubas, vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) plānotās reformas gadījumā uz ārstniecības iestādēm spēs nogādāt visus reģiona pacientus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē sacīja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.
Viņš atklāja, ka saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) plānoto reformu vairumā pierobežas slimnīcu nebūs 24 stundas diennaktī strādājošu uzņemšanas nodaļu. “Tas nozīmē, ka tur naktī nebūs pieejams ķirurgs, nebūs pediatrs, anesteziologs,” piebilda Zeitmanis.
Krāslavas, Balvu un Gulbenes, Rēzeknes un Alūksnes slimnīcu apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka 14 188 pacienti uzņemšanas nodaļās ieradušies paši, bet 30 814 uz slimnīcām atveda NMPD. Dienests esot apliecinājis, ka tam nebūs problēmu nogādāt pacientus arī uz attālākām slimnīcām, kurās pēc reformas visu diennakti turpinās darboties neatliekamās palīdzības nodaļas, taču Zeitmanis apšaubīja, vai NMPD savos aprēķinos ir ņēmis vērā pacientus, kas paši ierodas uz uzņemšanas nodaļām.
“Neticu, ka NMPD vēl 14 000 varēs izvizināt pa uzņemšanas nodaļām,” piebilda “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” vadītājs.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P) sēdē sacīja, ka ministrijas kompetencē nav noteikt VM, kā līmeņot slimnīcas, taču ministrija esot gatava iesaistīties diskusijās. “Aizsardzības jomai ideālā pasaulē katra slimnīca ir svarīga,” sacīja Gātere, atzīstot, ka ministrija saprot arī nepieciešamību pārskatīt pakalpojumus, ņemot vērā ierobežoto finansējumu.
Savukārt Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) pauda izbrīnu, ka abas ministrijas joprojām nav runājušas par šo jautājumu. Vienlaikus sēdē izskanēja, ka abu ministriju pārstāvji strādā darba grupā par slimnīcu noturības stiprināšanu.
Par slimnīcu tīkla attīstības reformas ietekmi uz iedzīvotājiem un valsts drošību plānots runāt arī kādā no nākamajām komisiju kopsēdēm, lai līdz tam dotu laiku VM sagatavot atbildes uz pašvaldību un citu iestāžu jautājumiem.
VM slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, arī atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, pamato ministrijā.
Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.
VM redzējumā, ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot ietekmi uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem un vienlaikus veicinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, kā arī daļu novirzīt tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka VM virzītā slimnīcu modeļa maiņas informatīvā ziņojuma pieņemšana valdībā ir notikusi sasteigti, nenodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.
Arodbiedrība pauž, ka informatīvā ziņojuma sabiedriskās apspriešanas procesā formāli tika iesaistīti dažādi nozares pārstāvji, kuru iebildumi un precizējumi “deklaratīvi tika atzīmēti kā ņemti vērā”. Vienlaikus ziņojuma galīgajā redakcijā joprojām trūkstot padziļinātas analīzes, skaidru kritēriju un konkrētu, izmērāmu risinājumu, kas ļautu pārliecinoši izvērtēt paredzēto pārmaiņu ietekmi, uzskata LVSADA.
Arodbiedrības skatījumā, plānos trūkstot paredzēto pārmaiņu ietekmes izvērtējuma attiecībā uz cilvēkresursu nodrošinājumu, veselības aprūpes darbinieku nodarbinātību un darba apstākļiem, kā arī pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī.
