Dabas skaitīšanas
eksperti, apsekojot saldūdens biotopu stāvokli, bebru darbības
pazīmes – nogāztus kokus, bebru alas, apmetnes un dambjus,
fiksējuši 60% no apsekotajiem upju posmiem. Par to informē Dabas aizsardzības
pārvaldes dabas skaitīšanas
vadītājas asistente Ilze
Reinika.
Bebru dambji, kas visnegatīvāk
ietekmē upes tecējumu, sastopami ceturtajā daļā Latvijas upju,
bet vislielākais dambju skaits fiksēts Vilcē Zemgales pusē.
Dažāda veida
aizsprosti, tostarp lieli koku sagāzumi un bebru dambji, izmaina
upes hidroloģisko režīmu, sekmē tās aizaugšanas procesu, kavē
ūdens tecējumu un upes galveno uzdevumu – vielu un enerģijas
transportu. Tā ir būtiska problēma Latvijas mazajās un vidējās
upēs, jo to straumēm nav tik liels spēks, lai spētu sevi attīrīt.
Nosprostojumi izmaina upes funkcionēšanu
un tajā notiekošos dabiskos procesus. Palielinoties upē iekritušo
koku skaitam, samazinās straumes ātrums un izmainās upes gultnes
struktūra. Pirms koku sagāzumiem veidojas straumes nosprostojums,
un tur uzkrājas līdzatnestās augsnes un organisko sanešu daļiņas,
veidojas smilšu sēres, kas pārklāj straujām upēm raksturīgās
akmeņu, oļu un grants dzīvotnes, padarot tās nepiemērotas
straujtecēm raksturīgajiem organismiem. Līdzīga situācija
veidojas arī ar bebru dambjiem, kas tekošos upju posmus pārvērš
mākslīgos uzpludinājumos.
Dabas skaitīšanas
saldūdeņu eksperte-kontroliere Irēna Skrinda pauž: “Dabas
skaitīšanas dati akcentē upju apsaimniekošanas nepieciešamību.
To var veikt upju īpašnieki un tādējādi uzlabot ūdenstilpju
funkciju: nodrošināt tecējuma nepārtrauktību, kas uzlabo
saldūdeņu kvalitāti un spēju labāk nodrošināt dabas
daudzveidības saglabāšanos un cilvēkiem tik būtiskos ekosistēmu
pakalpojumus. Turklāt bebru dambju nojaukšanai, tāpat arī
invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, piekrastes pļavu
noganīšanai, piekrastes attīrīšanai no nelieliem kokiem,
krūmiem, atmirušo virsūdens augāju daļu izpļaušanai rudens un
ziemas sezonā nav nepieciešami saskaņojumi.”
Eksperti ir arī
izveidojuši 15 mazo upju sarakstu, kurām bebru veikumi kaitē
visvairāk. Šīs upes jau drīzumā tiks attīrītas Dabas
aizsardzības pārvaldes īstenotajā biotopu apsaimniekošanas
projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu
aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”. Tā laikā līdz 2023.gadam
Gaujas Nacionālajā parkā plānots uzlabot 15 Gaujas pieteku
straujteču stāvokli teju 95 km garumā attīrot upju posmus
no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru dambjiem. Rezultātā tiks
atjaunots straujtecēm raksturīgais ūdens plūdums un veicināta
Gaujas pietekām raksturīgā lašveidīgo zivju – taimiņu un
strauta foreļu, migrācija un nārsta
sekmes.
Dati par saldūdens
biotopu apsekošanas rezultātiem visu četru dabas skaitīšanas
sezonu laikā ir izskatīti un izsūtīti biotopu īpašniekiem, kā
arī ikvienam publiski pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā
“Ozols” (https://ozols.gov.lv/pub). Ja
biotops nav konstatēts, rezultātu vēstule
netiek sūtīta.
Dabas skaitīšana
jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts “Priekšnosacījumu
izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un
ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ilgs līdz 2023.gada nogalei.
Aktuālā informācija par trim aktivitātēm pieejama vietnē
“Skaitamdabu.gov.lv”
un “Daba.gov.lv”.
