Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 61,5
tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 6,4% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie
darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir
samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis
par 13,9 tūkstošiem. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni –
2019.gada pirmo ceturksni – bezdarba līmenis samazinājies par 0,5
procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 5,4 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2019.gada otrajā ceturksnī Latvijā
par 1,3 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast
darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas
samazinājies no 41,3% līdz 40%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits
sarucis par 6,8 tūkstošiem, un šogad otrajā ceturksnī bija 24,3
tūkstoši.
Otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija 15,1%, kas ir
par 3,9 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 1,6
procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu
bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,1 tūkstoti.
Šogad otrajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,6 tūkstoši jeb 14%
bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā
bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 4,1 procentpunktu, bet,
salīdzinot ar pirmo ceturksni – par 0,9 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī 33,2%
no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai
aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8% jauniešu bija ekonomiski
neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. Apsekojuma
rezultāti liecina, ka gan gada laikā, gan, salīdzinot ar iepriekšējo
ceturksni, ekonomiski neaktīvo jauniešu skaits un īpatsvars ir
palielinājies, jo daļa audzēkņu un studentu neturpina strādāt vai aktīvi
meklēt darbu.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada otrajā ceturksnī 31% jeb
433,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski
neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.
Salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju
skaits ir palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā –
par 5,5 tūkstošiem jeb 1,3%.
Šogad otrajā ceturksnī 15,6 tūkstoši jeb 3,6% ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Gadu iepriekš tādu bija
2,6%, bet 2019.gada pirmajā ceturksnī – 2,7%.
Šogad otrajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais
bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1%,
bet Lietuvā – 6,2%.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka Latvijā kopš 2008.gada trešā
ceturkšņa bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā
(ES), izņemot 2015.gada pirmo ceturksni, kad tas bija vienāds. 2019.gada
pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9%) par 0,1 procentpunktu
pārsniedza vidējo ES rādītāju (6,8%).
2019.gada otrajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko
aktivitāti piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9
tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
