Krīzes sitiens darba tirgum vissmagāk trāpa jauniem cilvēkiem, bez darba vairāk nekā 21 000 jauniešu.
Ekonomiskās krīzes sitiens darba tirgum īpaši stipri atsaucies uz jauniem cilvēkiem – kopējie bezdarba rādītāji ir neiepriecinoši, bet bezdarba līmenis jauniešu vidū ir neiepriecinošs kvadrātā.
Krīzes laikā krietni apgrūtinošāka kļuva jauniešu iespēja atrast spraugas, caur kurām iespraukties darba tirgū, un arī štatu samazināšanas procesā daudzos uzņēmumos un iestādēs cieta tieši jaunākie darbinieku, kuri sākuši strādāt pēdējie.
Bezdarbs jauniešu vidū (cilvēki līdz 25 gadu vecumam) ir divreiz lielāks nekā iedzīvotājiem no 25 gadu vecuma. Turklāt vēl varētu būt kāda daļa jauniešu, kas nav reģistrējušies kā bezdarbnieki.
Šī tendence turklāt nav tikai Latvijas problēma – par to trauksmes zvanus sāk skandēt arī ES līmenī, top aktivitātes jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Jauniešu bezdarba ziņā Latvija nav Eiropas rekordiste – šis gods pienākas Spānijai, kur tas sasniedz 41,6%. Taču nākamajās vietās «topā» ir Lietuva un Latvija, kur tas 2010. gadā turējies apmēram 35% robežās.
