«Ja gadā Latvijā tiek uzceltas aptuveni desmit biogāzes stacijas, tad daudz vairāk arī nozares attīstībai nevaram gribēt,» sacīja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.
Tomēr tik strauja biogāzes staciju būvniecība notiek tikai pēdējos pāris gadus, kad grūdienu šai biznesa nozarei deva dāsnās atbalsta kvotas no biogāzes saražotai elektroenerģijai.
Ja šā gada aprīlī biogāzes staciju uzstādītā elektriskā jauda bija ap 19 MW, tad uz gada beigām tā sasniegs jau 30 MW, prognozē asociācijas vadītājs.
Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nospraustais mērķis par to, ka līdz 2011. gadam biogāzes staciju elektriskā jauda varētu sasniegt 55 MW, varētu lielākā vai mazākā mērā realizēties.
Neprecīza VARAM prognoze gan izrādījusies tajā, ka 53% biogāzes Latvijā bija paredzēts ražot no kūtsmēsliem, 13% – no pārtikas pārstrādes atkritumiem, bet 6% – no notekūdeņu dūņām. Realitātē Latvijā biogāzes ražošanā dominē zaļmasa dažādi lauksaimnieciski audzējami augi, kas tiek atjaukti ar lielāku vai mazāku procentu kūtsmēslu, savukārt ideja par notekūdeņu dūņām un pārtikas pārstrādes atkritumiem ir tikpat kā izgāzusies.