Rīga, 23.febr., LETA–BLOOMBERG. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības visiem līdzekļiem centīsies noturēt to valūtu piesaisti eiro, uzskata eksperti.
Taču Dānijas banku grupas “Danske Bank” ekonomists Larss Kristensens uzskata, ka, saglabājot valūtu piesaisti eiro, varētu tikt kavēta ekonomiskā izaugsme.
“Algām un cenām būs jākrīt, lai atjaunotu konkurētspēju,” sacīja Kristensens.
Savukārt Baltijas valstu valdības norāda, ka bez to valūtu piesaistes eiro ekonomikas būtu krietni sliktākā stāvoklī.
Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs 13.februārī paziņoja, ka lata devalvācija palielinātu valsts parādu, radītu ievērojamu uzticības zudumu, kā arī veicinātu līdzīgas situācijas izveidošanos Igaunijā un Lietuvā.
Rimšēviča apgalvojumam piekrita arī Igaunijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Martens Ross, piebilstot, ka no valūtas devalvācijas vissmagāk ciestu bankas un eksportētāji.
“[Valūtas] devalvācija neatrisinātu konkurences jautājumus. Devalvācija aizkavētu konkurēt nespējīgu kompāniju reformēšanu vai arī gudriem un konkurētspējīgiem darbiniekiem liktu meklēt darbu ārpus Igaunijas,” sacīja Ross.
Tajā pat laikā Ņujorkas universitātes profesors Norels Rubini uzskata, ka Latvijas noslēgtais līgums ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) nav ticis izstrādāts veiksmīgi.
Līgums noteic, ka Latvija spēs saglabāt lata piesaisti eiro, ja tiks samazinātas algas un izdevumi, kā arī paaugstināti nodokļi.
“SVF pieļāva kļūdu ar Latvijas programmu, Latvijai atļaujot saglabāt piesaisti eiro,” februāra sākumā publicētajā intervijā sacīja Rubini. “Tam nav jēgas, jo valūta [lats] ir pārvērtēta.”
Līdzīgu viedokli pauž arī Nobela prēmiju ekonomikā ieguvušais amerikāņu ekonomists Pols Krugmens, kurš 15.decembrī laikrakstā “New York Times” brīdināja, ka Latvija var kļūt par jauno Argentīnu.
“Šajā valstī [Argentīnā] bija valūtas padomes režīms, bet peso vērtība piedzīvoja kritumu pat pēc SVF aizdevuma saņemšanas,” norādīja Krugmens.
Valūtas devalvācija arī varētu izraisīt daudzu uzņēmumu un hipotekāro kredītu ņēmēju bankrotu, jo aptuveni 80% no visiem aizdevumiem Latvijā un 84% Igaunijā ir izsniegti eiro valūtā.
“Latvijas bankas un tiesu sistēma šobrīd nav gatava šādam triecienam,” 6.janvārī paziņoja SVF misijas Baltijas valstīs vadītājs Kristofs Rozenbergs. “Tas ir diskutējams jautājums, vai valūtas devalvācija ātri stimulētu eksportu, ņemot vērā globālo [ekonomikas] vidi un tās eksporta struktūru.”
