Dzirkstele.lv
SEB bankas klienti ziņo, ka saņem e-pasta vēstules no it kā Valsts ieņēmumu dienesta ar aicinājumu ielogoties portālā, lai saņemtu nodokļu atmaksu. Lai turpinātu darbu it kā VID portālā, nepieciešami internetbankas piekļuves dati vai maksājumu kartes dati. SEB banka brīdina – nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt internetbankas piekļuves datus saitēs, kas saņemtas e-pastā.
“Mūsu klienti arvien biežāk un precīzāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pastus, gan īsziņas. Liela daļa zina, ka nedrīkst atvērt nezināmas saites, kas atsūtītas e-pastā vai īsziņā. Tāpēc arī šobrīd saņemam informāciju no klientiem, kuri spēja atpazīt viltojumu un nesniedza krāpniekiem savus datus. Tomēr šoreiz lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir ļoti ticama un, protams, kad cilvēkiem tiek solīta naudas atmaksa, tas varētu novērst uzmanību no pazīmēm, kas skaidri parāda, ka lapa nav īsta. Piemēram, paskatoties uz lapas adresi, uzreiz var redzēt, ka tā ir viltota. Tāpat jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei,” skaidro SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Pēc saņemtās informācijas, bankas klienti saņem e-pastā vēstuli no it kā Valsts ieņēmumu dienesta ar informāciju par pozitīvo lēmumu saistībā ar nodokļu atmaksu. Tekstā ir ievietota saite un parole, lai cilvēks varētu pieslēgties VID sistēmai un saņemt nodokļu atmaksu. Pēc paroles ievades atveras VID viltus lapa, kur jāievada personas kods un telefona numurs, bet lapas beigās jāizvēlas atmaksas veids un jāievada maksāšanas līdzekļa dati – internetbankas lietotāja kods, kods no “Smart-ID” vai kodu kalkulatora, vai arī maksājumu kartes dati.
Piedāvā attālinātu darbu
Arī pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmums “Biuro” brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par darbiniekiem, piedāvājot attālinātu darbu. Uzņēmums aicina uzmanīties no krāpnieciskiem zvaniem un īsziņām, kurās cenšas izvilināt personas datus un bankas konta detaļas, lai izkrāptu naudu.
Personāla atlases speciālisti, kas veic reālas darba intervijas, nekad nelūgs dalīties ar bankas konta izrakstu kopijām vai kopīgot datora ekrānu attālinātu interviju laikā. Uzņēmums uzsver, ka personāla atlases darbinieki ar kandidātiem sazinās tikai, veicot telefona zvanu vai sūtot e-pastu.
Krāpšanas shēma
Visbiežāk krieviski runājoši krāpnieki sazinās, zvanot caur lietotnēm “WhatsApp” vai “Telegram” un stāstot, ka kontaktpersona ir aizpildījusi attālinātā darba veidlapu un tiek izteikts piedāvājums piedalīties nākamajā atlases procesa posmā. Ja potenciālais upuris apgalvo, ka nav pieteicies darbam, krāpnieks atzīst, ka ir kļūdījies, bet tik un tā piedāvā aprunāties par pievilcīgu darba iespēju. Ja persona ir ieinteresēta, tiek veikta īsa telefonsaruna un pēc tam krāpnieki organizē attālinātu video tikšanos, izmantojot “Zoom” vai “Google Meet” platformas. Šīs tikšanās laikā, kas var ilgt līdz pat stundai, krāpnieki iepazīstina ar uzņēmumu un lūdz kandidātu dalīties ar savu ekrānu, neizslēdzot mikrofonu. Kamēr tiek apspriesti darba piedāvājumi, krāpnieki lūdz personu dalīties ar savu bankas konta numuru un kopīgot datora ekrānu, cerot iegūt vēl papildu datus. Krāpnieki var lūgt arī bankas izrakstu par pēdējiem sešiem mēnešiem, lai tādējādi iegūtu apliecinājumu, ka kandidāta konts ir pareizs, kā arī prasīt nofotografēties kopā ar personu apliecinošu dokumentu. Pēc viltus darba intervijas krāpnieki nosūta personai veidlapu, kurā mēģina iegūt vairāk datu, solot izveidot “BIURO” profilu un savienot kandidāta bankas kontu ar sistēmu. Ja persona piekrīt aizpildīt veidlapu, visbiežāk tam seko īsziņa ar tekstu “Jūsu kredīta pieteikums ir apstiprināts”.
“Mēs aicinām cilvēkus būt uzmanīgiem, jo novērojam, ka pēdējā laikā būtiski pieaug krāpniecisko gadījumu skaits, kuros cenšas iegūt personas datus. Aicinām par krāpnieciskiem gadījumiem ziņot policijā,” brīdina uzņēmuma informāciju un tehnoloģiju vadītājs Rimantas Kuodis.
