Rīga, 15.marts, LETA. Būtiska izaugsmes palēnināšanās šogad ir gaidāma arī Igaunijā un Lietuvā, liecina šonedēļ prezentētais “SEB grupas” ekonomistu izstrādātais analītiskais apskats “Eastern European Outlook”.
Kā ziņots, šogad ekonomiskā izaugsme Latvijā samazināsies uz pusi, prognozē “SEB grupas” ekonomisti. Latvijas ekonomikā arvien skaidrāk iezīmējas atdzišanas sekas, par ko liecina 8% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2007.gada pēdējā ceturksnī. Lai gan tas ir augsts rādītājs, pieauguma temps atpaliek no pirmo trīs ceturkšņu izaugsmes, un “SEB grupa” prognozē, ka arī turpmāk izaugsmes tempi kļūs mērenāki. IKP pieaugums šogad sasniegs 6,2% un 2009.gadā – 5,8%.
Kā teikts apskatā “Eastern European Outlook”, Igaunijas ekonomika uzrāda straujāku izaugsmes tempu palēnināšanos, tādēļ IKP izaugsme šogad būs 3,5%, bet nākamgad – 4,5%.
Līdzīgi kā Latvijā, Igaunijas kārtējais maksājumu konta deficīts samazināsies no 15,9% pērn līdz 12,5% šogad un 12% 2009.gadā.
Igaunijas valdība vairākus gadus veidoja budžetu ar pārpalikumu. Taču, lai risinātu ekonomikas palēnināšanās sekas, valdībai nāksies palielināt izdevumus, līdz ar to analītiķi šogad un nākamgad prognozē sabalansētu budžetu.
Lietuvā atšķirībā no Igaunijas un Latvijas vēl nav novērojamas tik izteiktas ekonomikas atdzišanas pazīmes. Tomēr arī Lietuvā, tāpat kā abās Baltijas kaimiņvalstīs, analītiķi paredz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Šogad Lietuvas ekonomika augs par 6,5%, nākamgad – par 6%. Lietuvā inflācijas tempi nav tik augsti kā Latvijā, un analītiķi paredz, ka tā augstāko punktu sasniegs šogad ar 8,5%, savukārt nākamgad tā būs 7%.
SEB analītiķi Centrālās un Austrumeiropas valstīs prognozē stabilu ekonomisko izaugsmi. Pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās būtiski neietekmēs šo valstu attīstību, tomēr šo valstu izaugsme arī nedaudz pierims. Čehijā un Slovākijā izaugsmi galvenokārt nodrošinās sabalansētais iekšējā pieprasījuma un stabilā eksporta pieaugums. Lai arī pašreizējā inflācija šajās valstīs ir zemāka kā Baltijas valstīs, arī šeit inflācijai ir tendence pieaugt. Pašreiz ir visi priekšnoteikumi Slovākijai pievienoties eirozonai jau 2009.gadā.
Tuvākā nākotnē ekonomikas izaugsme Krievijā turpināsies. To galvenokārt nodrošina augstās izejvielu cenas un ekspansīvā budžeta politika. Ukrainā saglabāsies strauja ekonomikas izaugsme un augsta inflācija. Sagaidāms, ka Ukraina varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai šī gada vasarā.
Kā ziņots, SEB eksperti norāda uz Latvijas nozīmīgo lomu turpmākajā Baltijas reģiona attīstībā.
Apskatā “Eastern European Outlook” galvenā uzmanība pievērsta skaidri vērojamām iezīmēm par jauna cikla sākšanos Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Igaunijā, ko raksturo patēriņa tempu būtisks kritums, ekonomiskās izaugsmes krietni piezemētāks temps, augsta inflācija un citas norises.
Iepriekš “SEB Latvijas Unibankas” galvenais ekonomists Andris Vilks uzsvēra, ka notikumus Latvijā uzmanīgi vēro citās valstīs, it īpaši abās pārējās Baltijas valstīs. Situācija mūsu valstī ir kā indikators ekonomiskajai attīstībai Baltijas valstīs kopumā.
Būtiska ietekme uz notiekošajiem procesiem Baltijas ekonomikā ir situācijai pasaules finanšu tirgos un ekonomikā.
