Gada deflācija pavasara mēnešos varētu sasniegt savu maksimālo vērtību ap 5%, un pēc tam deflācijas spēki
sāks izsīkt, un tā varētu pakāpeniski mazināties, tā SEB bankas sociālekonomikas eksperts Ed-
munds Rudzītis.
Bažas raisa fakts, ka iekšzemes pieprasījums var saglabāties vājš arī turpmākajos mēnešos.
Lai gan patēriņa cenas februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, samazinājās par 4,2%, salīdzinot ar šā gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam precēm un pakalpojumiem pārtikas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, transporta, mājokļa grupā, kā arī apģērbu un apavu cenu kritumam.
Tas, ka februārī cenu līmenis pret janvāri nemainījās, nav pārsteigums – deflāciju nepieļāva galvenokārt sezonāls cenu kāpums pārtikai, kas, vērtējot «pēc acumēra», šķita mazāks – visstraujāk cenas pieauga dārzeņiem – par 13,2%. Turklāt vājā eiro dēļ februārī nedaudz pieauga arī degvielas cenas, vērtē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
