Patlaban Saeima nav gatava pieņemt jaunu amnestijas likumu, jo pirms tam nepieciešama vispusīga, ļoti rūpīga un detalizēta analīze, lai noteiktu amnestējamo personu loku, secināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
„Lai lemtu par amnestiju, jābūt skaidram tās mērķim un sīki jāizpēta, kā veidojas amnestēto dzīve pēc ieslodzījuma, cik no viņiem izdara atkārtotus noziegumus un kāda ir sabiedrības attieksme pret to,” atzina komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits.
Saeimas preses dienests informē, ka komisijas sēdē tika izteiktas bažas, ka īsi pirms amnestijas likuma pieņemšanas varētu palielināties kriminālnoziegumu skaits, bet amnestija radītu iespēju izvairīties no soda. Patlaban 80 procenti no visiem Latvijas cietumos ieslodzītajiem sodu izcieš par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tāpēc uz šiem cilvēkiem amnestiju nevajadzētu attiecināt, bet lietderīgi būtu apsvērt tieši nepilngadīgo ieslodzīto amnestiju.
Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka, piemēram, Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu atrodas 11 nepilngadīgi jaunieši, bet Iļģuciema cietumā sodu par smagiem noziegumiem izcieš divas pusaudzes.
Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija par personām, kuras apžēlojis Valsts prezidents, liecina, ka desmit no 27 apžēlotajiem atkārtoti izdara smagus noziegumus.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pieņemti četri amnestijas likumi – divus pieņēmusi Augstākā padome (AP) un divus Saeima. Spēkā joprojām ir 1997.gada 20.novembra Amnestijas likums, kurā, atšķirībā no AP pieņemtajiem likumiem, amnestija attiecināta ne tikai uz notiesātajām personām, bet arī uz tiem, kuru lietas atrodas izmeklēšanā. Latvijā līdz šim nav pētīts, kā veidojusies cilvēku dzīve pēc amnestijas, tāpat nav statistikas datu par to, cik no amnestētajiem atgriežas ieslodzījumā.
Amnestijas likums ir vienreizējs valsts likumdošanas akts, kas vērsts uz notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanu vai soda samazināšanu. Tas attiecas uz personām, kas sodītas par mazāk smagiem noziegumiem, kā arī uz tiem, kuri nav notiesāti līdz likuma spēkā stāšanās laikam. Amnestijas likumus parasti pieņem, ja valstī mainās politiskā vara, ja būtiski reformēta krimināltiesību sistēma vai arī, ja nepieciešams risināt jautājumu par cietumu pārapdzīvotību.
