Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija – tā, kuru uzbūvēs pirmo. Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu – Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā – realizāciju.
Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi.
Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE
Nuclear Energy. Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā rit uz priekšu- pašlaik jau veikti
būvdarbi par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs
iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt
pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka
būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā.
Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija.