Nevis neliels mehānisks tiešmaksājumu palielinājums, bet vienlīdzīga attieksme pret visu ES valstu lauksaimniekiem – tāda ir Baltijas valstu prasība Eiropas Komisijai (EK) un parlamentam, kur drīzumā nonāks ES lauksaimniecības politikas reformas plāns.
Jau zināms, ka EK izstrādātais reformas projekts, ko Briselē un dalībvalstīs prezentēs šonedēļ, 12. oktobrī, Baltijas valstīm nav labvēlīgs, jo tas paredz nelielu tiešmaksājumu palielinājumu, bet saglabā būtisku atšķirību starp maksājumiem zemniekiem Eiropas dienvidos un ziemeļos.
Trešdien Baltijas zemnieki plāno piketēt gan Briselē, gan Tallinā, Rīgā un Viļņā, bet galvenā cīņa par tiešmaksājumu palielinājumu gaidāma nākamgad, kad reformu vētīs Eiropas Parlaments (EP).
Atšķirībā no cīņas par Kohēzijas fonda līdzekļiem, kur Latvijai draud samazinājums viena miljarda eiro apmērā (periodā no 2014. līdz 2020. gadam) un Baltijas valstis atbalsta arī Ungārija, centienos panākt taisnīgāku attieksmi lauksaimniecības jomā baltieši var palikt vieni paši.
