Ministru kabinets otrdien lēma Centrālajai
vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirt 914 870 eiro no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem, lai komisija varētu nodrošināt parakstu
vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem, kas
paredz mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību.
2019.gada 23.decembrī Valsts prezidents Egils Levits pēc opozīcijas
deputātu pieprasījuma apturēja Saeimā 2019.gada 19.decembrī pieņemto
grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un
grozījumu likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Likumprojekti paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu
regulējumā. Cita starpā grozījumi paredzētu ārkārtas vēlēšanu gadījumā
Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ņemot vērā
aizķeršanos ar šo likumprojektu pieņemšanu, valdošā koalīcija pagaidām
nogaida arī ar Rīgas domes atlaišanu, kas, visticamāk, notiks tikai pēc
tam, kad būs nodrošinātas iespējas ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt
uz ilgāku termiņu nekā ierastie četri gadi.
Ievērojot Satversmi un likumu “Par tautas nobalsošanu, likumu
ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, CVK 2019.gada 27.decembrī
noteica, ka parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par
apturētajiem likumiem notiks no 2020.gada 16.janvāra līdz 14.februārim.
Parakstīšanās par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai
jānodrošina klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs.
Parakstīšanās vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā
pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju
pašvaldībā būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja
parakstīties jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī
sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai
par apturētajiem likumiem, CVK lūdza tai papildus līdzekļus 914 870 eiro
apmērā. No tiem atlīdzībai plānoti 778 972 eiro, preču un pakalpojumu
izdevumiem 131 600 eiro, bet parakstu vākšanas sistēmas
funkcionalitātes papildināšanai 4298 eiro.
