Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir aizpildīti 37
tūkstoši anketu par biotopiem, kurās fiksēti vairāk nekā 20
tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai reto sugu jaunām
atradnēm. Kopsummā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas
līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, piecas
sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu citām
retām sugām. Starp pārsteidzošākajiem atklājumiem minams arī
kāds ne gluži botānisks objekts – jauns, līdz šim nezināms
pilskalns Kurzemē.
Trešajā dabas skaitīšanas sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē
konstatēts jauns savvaļas ziedaugs – smaržīgais ancītis, divas
jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl
viena lielās kosas atradne.
Dabas skaitīšanas eksperti, apsekojot biotopus, anketās fiksē
tajā sastopamās sugas. Pateicoties viņu zināšanām, vērībai un
profesionalitātei, tiek pamanīti dabas retumi, no kuriem daži ir
vien pāris milimetru lieli, piemēram, ķērpji.
“Jaunas atradnes par izzudušām vai ļoti retām uzskatītām
augu sugām ir nenovērtējami atradumi ar lielu zinātnisku un
praktisku nozīmi, vienlaikus apliecinot dabas skaitīšanā
iesaistīto speciālistu augsto profesionālo raudzi. Lai arī gads
ir tikko sācies, mūs jau ir pārsteigusi ziņa par jaunu Latvijā
pirmoreiz konstatētu sēņu sugu, ko atklājuši alu un atsegumu
pētnieki. Aprīlī un maijā, kad tiks uzsākta arī citu biotopu
grupu apsekošana, varam sākt gaidīt jaunu Latvijas dabas dārgumu
atklājumus,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors
Andrejs Svilāns.
Visus
trešās sezonas atklājumus var aplūkot sagatavotajā infografikā
pielikumā. Savukārt līdz šim visās dabas skaitīšanas sezonās
fiksētos dabas
dārgumus
iespējams skatīt virtuālas prezentācijas formātā dabas
skaitīšanas skaitīkļos, kas līdz rudenim izvietoti Nacionālajā
botāniskajā dārzā.
Ja atradums Latvijā fiksēts pirmo reizi, auga parauga izpēti
veic nozares zinātnieks. Tā kā šo sugu padziļināta analīze
aizņem laiku, iespējams, nākamajos gados uzzināsim par vēl
lielāku dabas skaitīšanas laikā atklāto atradumu skaitu.
Dabas inventarizācija jeb dabas skaitīšana Latvijā tiek veikta
kopš 2017. gada, kad eksperti piekrastē, pļavās, mežos, purvos,
upēs un ezeros, alās, un iežu atsegumos pēta Eiropas Savienības
nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti.
Biotops ir teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku
vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem.
Dabas skaitīšanas kontekstā ar to saprot Eiropas Savienības
nozīmes aizsargājamos biotopus jeb tādas dzīvotnes, kas nav bieži
sastopamas, tajās koncentrējas daudzveidīgas augu un dzīvnieku
sugas, kā arī tās atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem.
Dabas
skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta
“Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas
paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam. Plašāka
informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv
un www.daba.gov.lv.
Atradumi aplūkojami šeit
