Darba devēju un arodbiedrību organizācijas
līdz nākamā gada sākumam turpinās sarunas par iespējamu minimālās algas
celšanu no 2023.gada, otrdien nolemts Nacionālās trīspusējās sadarbības
padomes (NTSP) sanāksmes laikā, kurā valdības pārstāvji ar sociālajiem
partneriem izskatīja ar nākamā gada valsts budžetu saistītos jautājumus.
Sanāksmes laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS)
priekšsēdētājs Egils Baldzēns ierosināja kā priekšlikumu noteikt
minimālās algas celšanu no 2023.gada līdz 600 eiro, tomēr citas
iesaistītās puses uzskatīja, ka par konkrētu summu spriest pašlaik vēl
nebūtu objektīvi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka, viņa ieskatā,
minimālās algas celšanai Latvijā pašlaik ir pārāk liels ēnu ekonomikas
apjoms, tādējādi pirms lēmuma celt minimālo atalgojumu, vispirms
jānovērš šī problēma, kā arī jāveicina konkurētspēja starp dažādiem
uzņēmējiem, no kuriem daži maksā pilnas algas, bet citi tikai daļu no
minimālās algas. Ministrs minēja Lietuvas piemēru, kas arī ilgstoši
nespēja samazināt ēnu ekonomikas apmērus, tomēr, kad to panāca, pēdējo
gadu laikā ir spējusi krietni pacelt arī minimālo atalgojumu valstī.
Tāpat sēdes laikā saistībā ar nākamā gada budžetu izvērsās plašāka
diskusija par mediķu algām. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK)
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra
Pētersone skaidroja, ka pašreizējā situācija medicīnas nozarē
strādājošie ir ļoti nobažījušies – lai gan jomas darbiniekiem ir
noteikts algu palielinājums, tas ticis izdarīts uz Covid-19 piemaksu
rēķina. Tas nozīmē – ja šīs piemaksas beigsies, mediķu algas
atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Tādēļ būtu nepieciešams rast papildus
finansējumu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda viedokli, ka tas, kā
medicīnas nozares algu sistēma pašlaik un kā tā izskatījusies pirms
pāris gadiem, nav salīdzināms, jo algu apmērs ir dubultojies. Tādēļ, lai
gan viņš saprot medicīnas nozares bažas, šie ir sistēmiski
izaicinājumi, ko nevar atrisināt īstermiņā, tādēļ pie tiem nākotnē būs
jāturpina strādāt.
Tāpat sanāksmes dalībnieki uzklausīja vairākas prezentācijas. Tostarp
LDDK pārstāvji atzīmēja savus ieteikumus, lai varētu sniegt konceptuālu
atbalstu 2022.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara
likumprojektam 2022.-2024.gadam. LDDK uzsvēra, ka ir kritiski paredzēt
risinājumus jautājumos, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu un izmaksu
konkurētspēju, mobilitāti, produktivitāti un konkurētspēju eksporta
tirgos, kvalificēta darbaspēka pieejamību, atalgojuma sasaisti ar
produktivitāti, publiskā sektora, īpaši pašvaldību, strukturālajām
reformām, tām pieejamo valsts finansējumu sasaisti ar administratīvo
izdevumu samazinājumu.
Tāpat LDDK vērsa valdības pārstāvju uzmanību uz jau minēto veselības
aprūpes finansējumu, tajā skaitā investīciju salāgošanu ar jau
ieguldītajām investīcijām, pacientu vajadzībām un personāla
pieejamību, energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu valsts
apmaksātajiem izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.
Vienlaikus LDDK aicināja regulāri informēt par visa veida publisko
finanšu resursu pieejamību, to veidojošajām komponentēm, kā arī par
plānotajām publiskajām investīcijām, to pieejamību, atdeves rādītājiem
un ietekmi uz valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī vistuvākajā
laikā atgriezties pie dialoga par Latvijas darbaspēka nodokļu un citu
izmaksu konkurētspēju, lai sagatavotu priekšlikumus to samazināšanai
līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijas mērogā.
Kā ziņots, Ministru kabinetā otrdien paredzēts izskatīt 2022.gada valsts budžeta projektu.
Finanšu ministrijā (FM) pauda, ka nākamā gada valsts konsolidētā
budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu, savukārt izdevumi – 12,4
miljardu eiro apmērā. 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums
paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo
darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar
valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību
izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka
nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu
zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas
valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot
neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā
plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais
neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no
nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī.
Ņemot vērā, ka izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek
noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai,
kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022.gadā par
3,1%, salīdzinot ar 2021.gadu. Tā kā IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu
ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2022.gadā saglabāt
garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās
nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu dinamika 2022.-2024.gadā tiek prognozēta
atbilstoši Latvijas tautsaimniecības attīstības tempiem, nepaaugstinot
nodokļus. 2022.gada kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozes salīdzinājumā
ar 2021.gada prognozēm ir ar 9,1% pieaugumu.
Nākamā gada budžeta projektā iekļauta arī norma, ka darba devējs
veselības pakalpojumu pieejamībai varēs darbiniekiem kompensēt
ārstniecības izdevumus līdz 40 eiro mēnesī, šo summu neapliekot ar IIN,
ja šāda kompensācija ir paredzēta koplīgumos. Minētais izdevumu apmērs,
kuru neapliks ar IIN, tiks summēts ar darba devēja ēdināšanas izdevumu
kompensāciju un tas nevarēs pārsniegt 480 eiro gadā. Tāpat paredzēta
valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšana.
Diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir
būtiska budžeta sagatavošanas procesa sastāvdaļa. 2022.gada valsts
budžeta likumprojektu plānots izskatīt 12.oktobra Ministru kabineta
sēdē, bet iesniegt Saeimā – 14.oktobrī.
