Par svarīgākajiem sējas un stādīšanas darbiem maijā
stāsta Dārzkopības institūta pētniece
Solvita Zeipiņa.
Jāsāk ar galveno resursu – augsni
Pareizi sagatavota, auglīga, ar
pietiekamu mitrumu nodrošināta augsne dos vislabākos rezultātus.
Ja dārziņš iepriekš ir bijis labi iekopts un rudenī augsne ir
bijusi apstrādāta, tad pavasarī visbiežāk pietiek ar frēzēšanu
vai kultivēšanu. Mazākās teritorijās augsni apvērš ar lāpstas
vai dakšas palīdzību. Lai visprecīzāk plānotu augu barošanu un
nodrošinātu augus ar nepieciešamajām barības vielām, noderētu
augsnes agroķīmiskās analīzes. Jāņem vērā arī tas, ka katrai
augu sugai ir atšķirīgas prasības pēc barības vielu
nodrošinājuma. Mēslojuma izvēli šobrīd atvieglo daudzveidīgais
piedāvājums – granulētā vai šķidrā veidā, universāls vai
konkrētai augu grupai paredzēts. Turklāt katrs pēc saviem
ieskatiem var izvēlēties, vai izmantot ķīmiskos augu aizsardzības
un mēslošanas līdzekļus vai bioloģiskos augu aizsardzības un
mēslošanas līdzekļus.
Pirmie sējas darbi maijā
Pavasarī, pēc garās ziemas, cilvēka
organismam dabiski nepieciešams vairāk zaļumu, tāpēc maijā,
piemēram, var nodoties dažādu augu sējai. Skābenes var sēt ilgu
laika periodu, tomēr tās, kuras tiek iesētas agrāk, rezultēsies
ar labāku lapu kvalitāti. Jāatceras, ka skābenes ir daudzgadīgs
augs, un tām jāierāda vieta, kas netraucēs augsnes apstrādei.
Runājot par salātu ražu, lai to nodrošinātu ilgākam laika
periodam, to sēju var atkārtot ik pēc pāris nedēļām, turklāt
tā nav tikai mazdārziņu saimnieku privilēģija. Salātus var sēt
arī balkona kastēs.
Domājot par burkānu sēju, eksperte
norāda, ka šiem dārzeņiem patīk dziļi sastrādāta augsne. Tā
kā burkānu šķirņu klāsts ir ļoti plašs, pirms tiek iegādātas
sēklas, jāsaprot, kādam mērķim tie tiks audzēti – agrai ražai,
svaigam patēriņam vasaras otrā pusē, rudenī, pārstrādei vai
uzglabāšanai.
Izturīgākie
pret salnām būs zirņi un cūku pupas, bet nedrīkst aizmirst par
pietiekamu augsnes mitrumu dīgšanas un pākšu veidošanās laikā.
Savukārt siltumprasīgākas sugas ir jāsēj maija otrajā pusē,
kad laikapstākļi uzrāda dārza darbiem draudzīgāku temperatūru.
Piemēram, ķirbjaugi patērē daudz barības vielu,
tādēļ tiem vispiemērotākās ir ar trūdvielām bagātas augsnes.
Vēlamas no vējiem pasargātas vietas. Turklāt ķirbjaugi dīgst,
kad augsnes temperatūra ir virs 15 oC.
Pirmie stādīšanas darbi maijā
Maijā var stādīt gan agros, gan
vēlos kāpostus, to stādīšanas laiku nosaka audzēšanas mērķis
un ražas ieguves laiks. Mēneša sākumā stāda agros un
pakāpeniski līdz mēneša beigām – vēlīnos kāpostus. Puravu
dēstus stāda dziļāk, nekā pirms tam tie auguši substrātā, bet
– neaizberot augšanas pumpuru. Maija sākums ir pēdējais brīdis
vasaras ķiploku stādīšanai. Ķiploku stādmateriālam izmanto
veselīgas daiviņas, ko sadala pirms stādīšanas, lai tās
nesažūst. Lai izvairītos no infekcijām, pirms stādīšanas var
mērcēt vājā kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā.
Maija sākums ir arī piemērots laiks rabarberu ceru dalīšanai un
pārstādīšanai. Tāpat šajā laikā pavairo mārrutkus ar
viengadīgiem sakņu dzimumiem, bet dēstiem izmanto saknes, kas
sasniedz diametrā 1 cm. Maijā, kad temperatūra ir pietiekami silta
un nav gaidāmas salnas, stāda arī dažādus garšaugus –
bazilikus, majorānu, rozmarīnu, timiānu, raudeni, piparmētras un
citus.
Neapkurināmās
siltumnīcās stāda tomātus, papriku, gurķus. Tie, kam tuvas
eksotiskākas lietas, stāda arī melones un arbūzus. Stādīšanu
veic, kad augsnes temperatūra ir pakāpusies virs 15 oC.
