Lai mazinātu stresu, rosina samazināt mācību satura apjomu jaunāko klašu skolēniem.
Ar šādu priekšlikumu šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas sēdē klajā nāca gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, gan Latvijas
Universitātes profesore Baiba Martinsone, gan Latvijas izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga,
diskutējot par Covid-19 izplatības ierobežojumiem izglītības iestādēs.
Ja tiktu samazināts mācību satura apjoms, tas atvieglotu gan
skolotāju, gan skolēnu, gan vecāku dzīvi ārkārtējās situācijas
apstākļos. Martinsone, kas piedalījusies trijos pētījumos par Covid-19
ietekmi uz sabiedrību, skaidroja, ka Covid-19 pirmajā vilnī šā gada
pavasarī cilvēkiem stresa līmeni paaugstinājusi prasība sociāli
distancēties, kā arī attālinātās mācības. 45% no 2000 aptaujātajiem
respondentiem atzinuši, ka viņi ļoti pārdzīvojuši par to, ka nav spējuši
palīdzēt bērniem, laikā, kad viņi mācījušies attālināti.
Martinsone vērsa uzmanību arī uz to, ka attālināto mācību dēļ visiem
iesaistītajiem ir palielinājies tas laiks, ko viņi pavada pie
informācijas tehnoloģiju ekrāniem. “Patlaban skolotāji ir uz izdegšanas
sliekšņa, tādēļ ir nepieciešams samazināt mācību satura apjomu, lai
samazinātos laiks, kas tiek veltīts mācību stundu sagatavošanai,
vadīšanai un skolēnu darbu pārbaudei,” rosināja Martinsone.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA) pauda bažas par to, vai sejas
aizsargmasku lietošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz jaunāko klašu
skolēnu garīgo veselību. Martinsone norādīja, ka līdz šim viņa nav
lasījusi nevienu pētījumu, kas apliecinātu, ka sejas aizsargmasku
lietošana nelabvēlīgi ietekmētu bērnu garīgo veselību vai palielinātu
psiholoģisko slodzi.
Martinsone ieteica klātienes nodarbībās veltīt atsevišķu laiku, kurā
skolotāji ar skolēniem varētu runāties par to kā viņi jūtas, ko var
darīt, lai uzlabotu savu psihoemocionālo stāvokli. “Patlaban šādas
sarunas skolā būtu daudz vērtīgākas nekā kad vēstures stunda,” sacīja
profesore.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka
lielākajā daļā Eiropas valstu arī jaunākā vecuma skolēni ikdienā lieto
sejas aizsargmaksas. Patlaban valdības rīkojumā par ārkārtējās
situācijas izsludināšanu ir noteikts, ka no nākamā gada 4.janvāra mutes
un deguna aizsegus mācību procesā lietos arī skolēni, sākot no septiņu
gadu vecuma jeb 1.klases. Ministre uzsvēra, ka šāda prasība jau patlaban
noteikta, lai varētu laikus sagatavoties tās ieviešanai. Viņa norādīja,
ka valstij ir jāiegādājas vismaz 78 000 sejas aizsargmasku, lai varētu
nodrošināt visus 1.-4.klašu skolēnus.
Dundure rekomendēja nodrošināt iespēju, ka skolēni no mājām ierodas
ar savām aizsargmaskām skolā, kur viņiem izsniedz medicīnisko masku,
kuru viņi var lietot visa mācību procesa laikā. Pašvaldības par
nepieciešamo masku skaitu varētu informēt Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestu, kas vienoti visā valstī izsniegtu skolēniem
paredzētās maskas.
Šuplinska skaidroja, ka valdība operatīvi seko līdzi izmaiņām
saslimšanas ar Covid-19 līknei, un atkarībā no tā vai situācija
stabilizēsies, vai saglabāsies esošajā līmenī, vai paaugstināsies, veiks
izmaiņas mācību procesa organizēšanā. Ministre pieļāva, ka otrajā
semestrī 9. un 12.klašu skolēni, lietojot sejas aizsargmaskas, varētu
mācīties pēcpusdienās, kad 1.-4.klašu skolēniem mācības būs beigušās,
lai samazinātu skolēnu kontaktus.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns
ieteica pagarināt ziemas brīvlaiku par divām nedēļām 1.-4.klašu vai
1.-6.klašu skolēniem, lai pēc tam viņi varētu turpināt mācības skolā bez
maskām. Savukārt sejas aizsargmaksas vajadzētu lietot to novadu
skolēniem, kuros epidemioloģiskā situācija ir sliktāka.
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver, ka gan
pasaules, gan arī Latvijas dati liecina, ka skolotāji inficē bērnus un
bērni pēc tam inficē vecākus. Savstarpēji bērni viens otru inficē mazāk.
Lai uzlabotu drošību skolā, var pielietot trīs pasākumus, proti,
vēdināšana/ventilācija, maskas bērniem un skolotājiem, pietiekošs
attālums starp skolotājiem un bērniem. Visi trīs pasākumi kopā dod
labāko rezultātu, pauda Dumpis.
