Latvija jau vairākus gadus stagnē Globālās
pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotajā
Korupcijas uztveres indeksā, jo mūsu valstij nesekmējas ar korupcijas
apkarošanu, šādu viedokli Latvijas Radio pauda “Sabiedrība par atklātību
“Delna”” direktore Liene Gātere.
Gāteres vērtējumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
pēdējā laikā ir gana aktīvs, bet sāktās lietas ļoti lēnām nonāk līdz
rezultātam, un tas sabiedrībā rada priekšstatu par nesodāmību par
korupcijas noziegumiem.
Lai panāktu Latvijas augšupeju indeksā, valstij būtu vairāk jāstrādā
arī uz prevenciju un sabiedrības izglītošanu, lai tajā būtu mazāka
tolerance pret korupciju, piebilda “Delnas” vadītāja.
Gātere vēlētos, lai Latvija indeksā sasniegtu 70 punktu vērtējumu
pašreizējo 56 punktu vietā, kas būtu ambiciozs mērķis, bet ne nereāls,
skatoties uz kaimiņvalstu pieredzi. Arī Latvijas pieredze “Moneyval”
rekomendāciju ieviešanā liecinot – ja ir politiskā griba, tad progresu
ir iespējams panākt.
Jau ziņots, ka “Transparency International” veidotajā Korupcijas
uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās,
liecina janvāra vidū organizācijas publicētā informācija. Pērn Latvijai
indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka
sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka
valstī nav korupcijas.
2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij
deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Jaunākajā
indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju
un Gruziju.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada “Transparency
International” korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk
nekā abas pārējās Baltijas valstis. Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi
60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu.
Savukārt Igaunija – tāpat kā Īrija – saņēmusi 74 punktus un dala
18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo
indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.
Visaugstākais rezultāts ir Dānijai un Jaunzēlandei, kas ar 87
punktiem dala 1.-2.vietu. Arī pērn šīs valstis bija indeksa līderes.
3.vietu 2019.gada korupcijas uztveres indeksā ieņem Somija ar 86
punktiem, kam seko Singapūra, Zviedrija un Šveice (visām valstīm 85
punkti), Norvēģija (84 punkti), Nīderlande (82 punkti), bet pirmo
desmitnieku noslēdz Vācija un Luksemburga (abām valstīm 80 punkti).
Latvijas kaimiņzeme Baltkrievija ar Argentīnu, Melnkalni un Senegālu
dala 66.-69.vietu, saņemot 45 punktus, savukārt Krievija līdzās
Dominikānas Republikai, Kenijai, Libānai, Libērijai, Mauritānijai, Papua
Jaungvinejai, Paragvajai un Ugandai dala 137.-145.vietu, iegūstot 137
punktus.
Tāpat kā 2018.gada indeksā, arī jaunākajā indeksā vairāk nekā divas
trešdaļas valstu saņēmušas mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits
bija 43.
“Delnas” direktore Gātere aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Latvijas
lejupslīde Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā signalizē par
nopietniem politiskās korupcijas riskiem. Viņa atzīmēja, ka Latvijas
stagnējošā tendence ir pilnīgi pretēja valdības uzstādītajam mērķim
panākt, ka 2022.gada indeksā Latvijai būs labākie rādītāji starp
Baltijas valstīm.
Lai panāktu progresu, “Delna” aicina valdību un Saeimu 2020.gadā
ieviest starptautiskās rekomendācijas Latvijai un stiprināt politisko
godprātību, kā arī turpināt pilnveidot tiesu sistēmas efektivitāti un
publisko iepirkumu pārvaldību, iesaistot sabiedrību iepirkumu
uzraudzībā.
“Delnas” ieskatā, jāstiprina arī valsts iestāžu iekšējā godaprāta un
kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni. Tāpat
jāpilnveido interešu konfliktu novēršana un jāpaplašina to pārvaldības
sistēma, iekļaujot arī neatalgotus ārštata padomniekus. Lai veicinātu
atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu, jāpieņem visaptverošs
lobēšanas atklātības regulējums, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles
noteikumus.
2019.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ir saņēmusi 56 punktus
no 100 un ierindojas 44.vietā starp 180 pasaules valstīm un teritorijām.
Latvija indeksā saņēmusi par 2 punktiem mazāk nekā 2018.gadā. Rezultāti
parāda stagnāciju centienos mazināt korupciju – pēdējo piecu gadu laikā
Latvija ir pakāpusies indeksā tikai par vienu punktu.
Kā norāda “Sabiedrība par atklātību “Delna””, kas ir “Transparency
International” partneris Latvijā, korupcijas uztveres indekss ir
visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē
dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa
uztveri valsts pārvaldē. ”Transparency International” korupcijas
uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū
iekļauta kopš 1998.gada.
