Demogrāfijas un ģimeņu politikai Latvijā trūkst politiski atbildīgas
vadības, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, šādu viedokli
pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga un uz
konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu
politika.
“Mums ir ministrijas, nodaļas un institūcijas, kas kaut kādā līmenī
atbild par ģimeņu un bērnu lietām, taču demogrāfijas politika pie mums
līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi
un atbilstošu finansējumu,” pauda amatpersona.
Viņš uzsvēra, ka demogrāfijas politikas centrā ir ģimeņu atbalsta
politika, taču tā ir plašāka un ietver, piemēram, arī nodokļu politiku,
kura orientējas uz reāliem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, mājokļu
politiku, tā ir inteliģenta remigrācijas politika, un citas jomas, kas
ir svarīgas tautas ataudzei.
Levits skaidroja, ka demogrāfijas un ģimeņu politika ir tipiska
pārnozaru politika. Taču tai, viņaprāt, trūkst efektīvas pārnozaru vai
tā sauktās horizontālās pārvaldības.
“Tai trūkst politiski atbildīgas vadības, kam šī politika prioritātes
ziņā ir pirmā, un nevis kaut kādā piektā vai desmitā vietā. Igaunija
savu demogrāfijas un ģimeņu politiku aizsāka jau pirms gadiem, un tagad
rezultāti ir redzami. Igaunijas valdības sastāvā ir iedzīvotāju lietu
ministre, kas politiski šo valsts ilgtspējai tik svarīgo jomu pārrauga
kopumā. Arī mums jāatrod piemērots institucionāls risinājums,” teica
Levits.
Viņš atgādināja, ka vēl pavasara sesijas noslēgumā aicinājis
deputātus, pievērst uzmanību tam, ka aizvien sarežģītākajai 21.gadsimta
pasaulei neatbilst 19.gadsimtam raksturīgā valsts pārvaldes sistēma ar
nodalītām ministriju atbildībām par klasiskajām politikas nozarēm,
ārpusē atstājot vairākas modernai valstij prioritāras jomas, kas prasa
politiski atbildīgu vadību.
Levita ieskatā blakus demogrāfijas politikai cits raksturīgs piemērs
šim deficītam ir informācijas telpas kvalitātes un drošības politika.
Tās sektori iekrīt vairāku ministriju pārziņā, taču nevienai tā nav
prioritāte, un, piemēram, sociālo mediju jomā valstij vispār nav nekādas
politikas. Tomēr tieši tas, cik kvalitatīva vai piesārņota ir
informācija, kuru lietojam, ietekmē to, cik racionāli, vai, tieši
otrādi, tumsonīgi ir mūsu lēmumi.
Valsts prezidents akcentēja, ka vēl viens aktuāls darba virziens ir
valsts e-pārvaldība, kurai būtu jāveido pārnozaru politika, pārvaldība
un tiesiskā bāze, jo šī brīža fragmentētība kavē Latvijas kā modernas
valsts attīstību.
Vienota valsts digitālā platforma ir vieta, kur gan valsts, gan
privātais sektors uz skaidriem un drošiem pamatiem piedāvā savus
pakalpojumus, pauda Levits, akcentējot, ka tiem jābūt savietojamiem,
ērtiem un viegli uztveramiem, tiem jābūt drošiem datu aizsardzības un
privātuma ziņā. Viņš gan arī piebilda, ka valsts nedrīkst radīt
“digitālu monstru” un cilvēku pakļaut tehnoloģijām.
Levits izcēla arī algoritmu problemātiku – gan valsts, gan privātajā
sektorā. Algoritmi nav tiesību normas, un tādēļ tie nedrīkst noteikt, ko
mēs drīkstam un ko nedrīkstam, sacīja Valsts prezidents, piebilsto, ka
algoritmi nedrīkst ierobežot cilvēku tiesības un dzīves iespējas likuma
ietvaros brīvi, neviena neuzraudzītam un nevienam neatskaitoties, lemt
par savu rīcību.
“Algoritmu pielietošana nav tikai tehnisks jautājums, tas ir daudz
vairāk centrāls politisks, tiesībpolitisks un konstitucionāls
jautājums,” norādīja Levits.
Viņš uzskata, ka digitalizācija var būt līdzeklis dzīves kvalitātes
uzlabošanai, taču vienlaikus tas var arī kļūt par ieroci, kuru pavēršam
pret sevi. Tāpēc, gatavojot gan e-pārvaldi, gan citus digitalizācijas
projektus, šī digitalizācijas riskantā dimensija ir pienācīgi jāņem
vērā. Piemēram, ikvienam no valsts pakalpojumiem ir jābūt pieejamam arī
klātienē, it sevišķi lai risinātu nestandarta jautājumus.
Levits pauda, ka te nepieciešami arī inovatīvi tiesiski risinājumi.
Piemēram, ja kāds nelikumīgi būtu piekļuvis personas datiem, tad
cietušajai personai automātiski būtu jāsaņem par to ziņojums un likumā
noteikta finansiāla kompensācija.
“Latvija savā ceļā uz digitālu sabiedrību un konkurencē ar citām
valstīm varētu izcelties tieši ar tādiem ne vien tehniskiem, bet jo
sevišķi tiesiskiem risinājumiem, kas būtu ne tikai efektīvi no utilitārā
viedokļa, bet cilvēkam arī turpmāk nodrošinātu viņa tiesības un
individuālo rīcības brīvību,” sacīja Levits.
