Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība,
sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, aģentūrai LETA pavēstīja
demogrāfs Ilmārs Mežs.
Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos
gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu
ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas,
eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu
ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un
bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.
Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa
ieskatā, valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras
gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir
bērnudārzu nepieejamība.
Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu
piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā
Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā
populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr
Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja
demogrāfs.
Mežs uzsvēra, ka ir novērojama tieša korelācija starp valsts sniegto
atbalstu jaunajām ģimenēm un dzimstību. Šajā ziņā Skandināvijas valstīs
ir novērojama demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, kamēr Dienvideiropā
ir manāmas pretējas tendences. Eksperts norādīja, ka pēc
demogrāfiskajiem rādītājiem Latviju varētu drīzāk iedalīt pie
Dienvideiropas, proti, valstīm kur dzimstība sarūk un valsts dara
relatīvi maz lietas labā.
Primāri valstij būtu jādomā par ģimeņu nabadzības mazināšanu, jo tas
ir galvenais faktors, kas demotivē potenciālos vecākus. Turpretim,
raugoties uz šī gada izmaiņām, kuras varētu ietekmēt demogrāfisko
situāciju, eksperts kritizēja garantētā minimālā ienākuma celšanu,
apgalvojot, ka izmaiņas praktiski neskars ģimenes ar bērniem, bet tieši
pretēji – mudinās iedzīvotājus atturēties no pēcnācēju radīšanas.
Savukārt spriežot par atbalsta pasākumiem, kuri veicinātu
demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, Mežs pauda viedokli, ka pabalsta
apmēra palielināšana bērna aizbildņiem, lai gan mazsvarīgs notikums uz
kopējā fona, ir “solis pareizajā virzienā”. Eksperts akcentēja pērn
ieplānoto ieceri novirzīt 3,6 miljonus eiro grantiem daudzbērnu ģimenēm
mājokļa iegādei vai būvniecībai. Mežs izcēla veiktās izmaiņas vecāku
pabalsta aprēķināšanas kārtībā – ar šo gadu noteikts, ka sievietei,
kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz
iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs
nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par
iepriekšējo bērnu.
Eksperta skatījumā, viens no patlaban būtiskajiem nevienlīdzības
cēloņiem, kas it īpaši ietekmē pašreizējos vecākus, ir fakts, ka,
sievietei esot bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas pensijas uzkrājums
nepieaug, kā rezultātā nākotnē viņai būs relatīvi mazāka pensija.
Demogrāfa ieskatā, šis ir klajš dzimumu diskriminācijas piemērs. Pēc
Meža vārdiem, problēmas risināšanu jau divu gadu garumā kavē Finanšu
ministrija.
Vaicāts par citām demogrāfijas tendencēm, eksperts stāstīja, ka ir
novērojams imigrācijas pieaugums, kas notiek gan studentu, gan
strādājošo iebraukšanas dēļ.
Jau vēstīts, ka pērn Mežs iepazīstināja Saeimas Pilsonības,
migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus ar
demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumiem Latvijā un stāstīja,
ka Latgales reģionā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita
kritums. “Ja 2015.gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad
2030.gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāji,”
stāstīja eksperts.
Viņš klāstīja, ka 2015.gadā Rīgā bija 641 000 iedzīvotāju, savukārt
prognoze 2030.gadam norāda, ka Rīgas reģionā būs ap 625 000 iedzīvotāju.
Savukārt Kurzemes reģionā 2015.gadā iedzīvotāju skaits bija 238 000,
bet 2030.gadā prognozējami to skaits varētu sarukt līdz 201 000
iedzīvotāju.
Līdzīga tendence būšot arī Vidzemes reģionā, kur eksperts prognozē
iedzīvotāju skaita samazinājumu par teju 50 000 – no 199 000 iedzīvotāju
2015.gadā uz 150 000 iedzīvotājiem 2030.gadā.
