Pieminot Otrā Pasaules kara sākuma
80. gadadienu, deputāti ceturtdien pieņemtā rezolūcijā uzsver
Eiropas traģiskās pagātnes atceres nozīmi.
Rezolūcijā,
kas tika pieņemta ar 535 balsīm pret 66, 52 deputātiem atturoties,
Parlaments godināja staļinisma, nacisma un citu totalitāro un
autoritāro režīmu upuru piemiņu.
80
gadus pēc Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanas deputāti aicina
veidot “kopīgu atceres kultūru”, lai tādējādi stiprinātu
noturību pret šodienas draudiem demokrātijai. Viņi norāda, ka
Eiropas integrācija jau kopš tās pirmsākumiem bija reakcija uz
divu pasaules karu radītajām ciešanām. Eiropas Savienība kā
miera un samierināšanas modelis dibināta, pamatojoties uz visām
dalībvalstīm kopējām vērtībām. Deputāti uzsver, ka tāpēc
Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par demokrātijas,
cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.
Parlaments
aicina dalībvalstis izglītot sabiedrību par Eiropas kopējo
vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot jaunajai paaudzei. Tāpēc
būtu jānodrošina totalitāro režīmu vēstures un to izraisīto
seku analīzes iekļaušana visu Eiropas skolu mācību programmās.
Deputāti ierosina noteikt 25. maiju (Aušvicas varoņa Vitolda
Pilecka nāvessoda gadadienu) par Starptautisko dienu varonīgo
cīnītāju pret totalitārismu atcerei, lai tā “nākamajām
paaudzēm sniegtu pareizas attieksmes paraugu, kā pretoties
totalitāras paverdzināšanas draudiem”.
Deputāti
rezolūcijā arī pauž nopietnas bažas par Krievijas pašreizējās
vadības centieniem izkropļot vēsturiskos faktus un mazināt
padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu. Viņi uzskata, ka
tie ir “bīstami elementi pret demokrātisko Eiropu vērstā
informācijas karā”.
Deputāti arī nosoda to, ka “ekstrēmiski
un ksenofobiski politiskie spēki Eiropā arvien plašākā mērā
sagroza vēstures faktus un izmanto simbolus un izteiksmes līdzekļus,
kas līdzinās totalitārisma propagandai un kuros tiek pausts
rasisms, antisemītisms un naids pret seksuālajām un citām
minoritātēm”. Tāpēc viņi mudina dalībvalstis vērsties pret
naida runu un aicinājumiem uz vardarbību un jo īpaši nosodīt
jebkāda veida holokausta noliegšanu.
Kopsavilkums
* Ierosinājums noteikt
25. maiju par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret
totalitārismu atcerei;
* Vērsties pret
holokausta noliegšanu, naida runu un vardarbību;
* Totalitāro režīmu
seku analīze iekļaujama mācību programmās visā Eiropā.
