Rīga, 11.apr., LETA. Divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par bērnu skolas piederumiem un mācību grāmatām ir jāmaksā valstij, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, liecina konservatīvu ideju institūta “Populares Latvija” un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma ‘Laba skola: vēlmes un vērtējums” rezultāti.
No tiem 43% domā, ka tas ir “pilnībā” valsts pienākums. Pētījums atklāj, ka jautājumā par vecāku un valsts pienākumu apmaksāt dažādas ar bērnu izglītošanu saistītas pozīcijas, iedzīvotāji lielākoties tomēr uzskata, ka šie izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta.
Tikmēr 51% respondentu pauduši, ka valstij ir jāapmaksā arī bērnu ārpusklases nodarbības un pulciņi, tai skaitā 31% atzīmējuši, ka tas “pilnībā” jādara valstij.
Pētījuma autori secinājuši, ka vecāku finansiālā atbildība atzīmēta retāk – attiecīgi tikai 7% domāja, ka vecākiem ir pilnīgi vai daļēji jāapmaksā savu bērnu skolas piederumi un mācību grāmatas, bet 18% uzskatīja, ka vecāki ir atbildīgi par bērnu ārpusklases nodarbību un pulciņu apmeklēšanas finansēšanu.
Izvērtējot atbildes atkarībā no tā, vai respondentu ģimenē ir skolas vecuma bērni, rezultāti liecina, ka aptaujātie, kuriem ir bērni, biežāk uzskatījuši, ka par minētajām pozīcijām galvenajam finansētājam ir jābūt valstij. 72% to norādīja par bērnu skolas piederumu un mācību grāmatu finansēšanu, bet 57% – par ārpusklases nodarbību un pulciņu apmeklēšanu.
Savukārt atkarībā no ienākumu līmeņa visās ienākumu grupās respondenti par galveno finansētāju visbiežāk uzskatījuši valsti – jautājumā par skolas piederumu un mācību grāmatu finansēšanu tā domāja no 60% līdz pat 73% iedzīvotāju, savukārt par bērnu ārpusklases nodarbībām un pulciņiem – no 48% līdz 55%.
Autori gan norāda, ka grupā ar augstiem ienākumiem salīdzinoši bieži – 34% – iedzīvotāju arī uzskatījuši, ka par bērnu ārpusklases nodarbībām un pulciņiem būtu jāmaksā vecākiem. To, ka vecākiem ir jāapmaksā savu bērnu skolas piederumi un mācību grāmatas, norādīja tikai 14% respondentu ar augstiem ienākumiem, bet arī tas ir biežāk nekā grupās ar zemāku ienākumu līmeni, rāda pētījums.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērnus ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.
Tādējādi tiks sniegta skaidra atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus – pašvaldība. Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliks individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.
Šodien tika prezentēti divu konservatīvu ideju institūta “Populares Latvija” un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu rezultāti, kuru mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā pašnovērtējuma atbilstību reālajām vērtību orientācijām. Šogad, laikā no janvāra līdz martam, tika izstrādāti divi pētījumi – “Laba skola: Vēlmes un vērtējums” un ikgadējais “ideoloģiskais barometrs” “Pasaules uzskats: Pašnovērtējums un realitāte”.
Pētījums ”Laba skola: vēlmes un vērtējums” sniedz dziļāku ieskatu valsts iedzīvotāju vērtību orientācijās. Tās spilgti atspoguļojas tieši izteiktajās vēlmēs pēc tā, kādam jābūt mācību saturam un metodēm Latvijas skolās. Pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai skolās jāmāca būt savas valsts patriotiem vai arī mēs vēlamies redzēt savus bērnus multikulturālus un atvērtus, kā arī vai vecāki piekristu, ka viņu bērnus skolotāji var sodīt.
“Populares Latvija” ir konservatīvo ideju institūts, kura darbības pamatā ir modernā konservatīvisma pamatprincipi – brīva uzņēmējdarbība, maza valsts pārvalde, indivīda brīvības un Eiropas tradicionālās vērtības.
Konservatīvo ideju institūts “Populares Latvija” nav saistīts ne ar vienu politisku partiju vai reliģisku organizāciju. Institūta misija ir definēt, izplatīt un iedzīvināt Latvijā moderni konservatīvas idejas.
