Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
uzskata, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt
par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Savukārt Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs
iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus.
Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem
atzina, ka otrdien ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes
ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un
nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja
situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes
sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un
pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par
līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis
laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus,
ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
“Tas nebūs vienpersonisks lēmums, bet mans viedoklis ir, ka mums nav
vairs laika – ik dienu palielinās stacionēto pacientu skaits. Lai mēs
nenonāktu situācijā, kur pandēmija pilnīgi nekontrolēti pārņem visu,
mums savlaicīgi jāpieņem šāds lēmums – iet straujākus soļus, lai
situāciju pārvaldītu,” uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers skaidroja, ka, ja valdība virzītos uz ārkārtējo situāciju un
stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par atbalsta sistēmas
izstrādi.
“Ja ejam to soli, tad tam noteikti jāiet ar piedāvājumu par
risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus,”
teica Kariņš.
Tikmēr SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses
departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt
ierobežojošos pasākumus, jo situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu
redzama infekcijas izplatības stabilizācija.
Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest
jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts
jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu
nepieciešamība.
Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta
ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr
eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.
Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos
intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas
sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.
SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka
esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav
novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības
pasākumus.
Perevoščikovs uzsvēra, ka nebūtu pieļaujama turpmāka slimības
izplatīšanās, ko var novērot kaimiņvalstīs, un, viņaprāt, pašreizējā
situācija neliecina par situācijas stabilizāciju.
Tāpat viņš norādīja, ka nav iespējams noteikt, vai pasākumi ir
pietiekami, ja cilvēki tos ne vienmēr ievēro. Pēc viņa domām, ja
pasākumi tiktu ievēroti tāpat kā pavasarī – slimībai nebūtu izredzes
izplatīties tik strauji, ka to nevar kontrolēt.
“Pasākumu neievērošana, kas notiek pašreiz, neliecina, ka noteiktie
pasākumi nav efektīvi. Tie prasa noteikt kaut kādus papildu
ierobežojumus, lai slimība neizplatītos tik strauji, kur kā vairākās
valstīs Eiropas Savienībā situācija paliek nekontrolējama,” teica
Perevoščikovs. Pēc viņa paustā, lokdauni un karantīnas pasākumi ārzemēs
notiek tāpēc, ka cilvēki neievēro noteiktos drošības pasākumus.
