Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK)
viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par
izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.
Dombrovskis koordinēs darbu pie “ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā”, kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.
Iepazīstinot ar jaunās EK sastāvu, nākamā Komisijas prezidente Urzula
fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka “mums ir unikāla sociālā tirgus
ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots”. Viņa
uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju –
klimata un digitālo.
“Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,” teica Leiena.
Dombrovskis aģentūrai LETA norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas
piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka
pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu
pakalpojumiem.
“Tas nozīmē, ka man būs iespēja pabeigt iesāktos darbus pie Eiropas
ekonomikas stiprināšanas pret iespējamiem satricinājumiem, kas īpaši
būtiski, ņemot vērā starptautiskos tirdzniecības konfliktus un
ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos,” skaidroja politiķis, piebilstot, ka
šis darbs ietvertu arī ES dalībvalstu fiskālās un makroekonomiskās
politikas uzraudzību, nodrošinot ciešu sasaisti starp ekonomikas un
sociālajiem jautājumiem, turpinot darbu pie sociālā dialoga
stiprināšanas Eiropā.
Dombrovskis tāpat turpinās darbu finanšu tirgus jomā, strādājot pie
banku savienības un kapitāla tirgus savienības tālākas attīstības.
Finanšu stabilitātes nodrošināšana ir būtiska, arī ņemot vērā plānoto
Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un to, ka Londona
patlaban ir ES nozīmīgākais finanšu centrs.
Viena no jaunās EK svarīgākajām prioritātēm būs klimata krīzes
risināšana un virzība uz klimata neitrālu ekonomiku. Šajā kontekstā
nozīmīgs būs darbs pie ilgtspējīgām jeb zaļām finansēm, nodrošinot
privātā kapitāla piesaisti ilgtspējīgai ekonomikas transformācijai,
uzsvēra Dombrovskis.
“Savukārt atbildība par ilgtspējīgu investīciju politiku man ļaus
piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz nepieciešamajām investīcijām
Eiropā, lai veicinātu inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu,”
piebilda Dombrovskis.
EK viceprezidents uzsvēra, ka šie jautājumi ir būtiski kā Eiropai, tā
Latvijai, jo arī Latvijai ir svarīgi nodrošināt stabilu ekonomisko
izaugsmi, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un straujāku labklājības
pieaugumu.
Leienas komandas sastāvam vēl jāgūst apstiprinājums ES Padomē. Tāpat
paredzēta visu komisāru kandidātu noklausīšanās Eiropas Parlamentā, kas
plānota septembra beigās un oktobra sākumā.
Leiena ir pirmā sieviete, kas ieņems EK prezidenta amatu, kurā viņa
1.novembrī nomainīs Žanu Klodu Junkeru no Luksemburgas. Viņa solījusi
tiekties pie dzimumu vienlīdzības jaunajā EK sastāvā, ko veidos 27
komisāri – pa vienam pārstāvim no katras ES dalībvalsts, izņemot
Lielbritāniju. Jaunajā EK būs 13 sievietes, ieskaitot Leienu, un 14
vīrieši.
Leiena par savām prioritātēm EK prezidentes amatā izvirzījusi likuma varas stiprināšanu un progresīvu klimata politiku.
Leienas ierosinātais jaunais EK sastāvs:
Budžets un administrācija – Johanness Hāns (Austrija);
Tieslietas – Didjē Reinderss (Beļģija);
Inovācijas un jaunatne – Marija Gabriela (Bulgārija);
Demokrātija un demogrāfija – Dubravka Šuica (Horvātija);
Veselība – Stella Kirjakidu (Kipra);
Vērtības un caurredzamība – Vera Jourova (Čehija);
Konkurence – Margrēte Vestagere (Dānija);
Enerģētika – Kadri Simsone (Igaunija);
Starptautiskās partnerattiecības – Juta Urpilainena (Somija);
Iekšējais tirgus – Silvija Gulāra (Francija);
Eiropas dzīvesveida aizsardzība – Margaritis Shins (Grieķija);
Kaimiņattiecības un paplašināšanas – Lāslo Tročāņi (Ungārija);
Tirdzniecība – Fils Hogans (Īrija);
Ekonomika – Paolo Džentiloni (Itālija);
Finanšu pakalpojumi – Valdis Dombrovskis (Latvija);
Vide un okeāni – Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva);
Darbavietas – Nikolā Šmits (Luksemburga);
Vienlīdzība – Helena Dalli (Malta);
Cīņa ar klimata pārmaiņām – Franss Timmermanss (Nīderlande);
Lauksaimniecība – Janušs Vojcehovskis (Polija);
Kohēzija un reformas – Elīza Ferreira (Portugāle);
Transports – Rovana Plumba (Rumānija);
Starpinstitucionālās attiecības un pārraudzība – Marošs Šefcovičs (Slovākija);
Krīžu vadība – Janezs Lenarčičs (Slovēnija);
ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos – Žozeps Borreljs (Spānija);
Iekšlietas – Ilva Jūhansone (Zviedrija).
Jaunajā EK būs astoņi viceprezidenti – Dombrovskis, Vestagere, Timmermanss, Borreljs, Shins, Šefcovičs, Jourova un Šuica.