Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju jeb robežvērtība, no
kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, ir tikai
aptuvens skaitlis, tāpēc, izvērtējot situāciju, ir jāņem vērā arī citi
faktori, aģentūrai LETA skaidroja Veselības ministrijas galvenais
infektologs Uga Dumpis.
LETA jau ziņoja, ka nedēļas sākumā Ekonomikas ministrija ierosināja
celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija,
to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju izceļošanas valstī
līdz 25. Šādu lēmumu pieņēmušas arī abas Baltijas kaimiņvalstis, kurās
no nākamās nedēļas aktuālā robežvērtība būs 25 gadījumi.
Kā skaidro infektologs, robežvērtība pati par sevi ir tikai aptuvens
skaitlis. Ja, piemēram, ir konstatēts un apzināts kāds uzliesmojums ar
50 cilvēkiem pēc kāda kopēja atpūtas pasākuma, tad tas ir daudz vieglāk
atrisināms, nekā desmit neskaidras izcelsmes gadījumi dažādos reģionos,
stāsta eksperts.
Tikpat būtiski ir, vai gadījumi tiek konstatēti tiem, kas ieradušies
no ārvalstīm, vai tie ir vietējas izcelsmes. “Var jau būt, ka ierodas
kāda hokeja komanda un izbojā visu valsts statistiku, neatstājot nekādu
iespaidu uz vietējo epidemioloģisko situāciju,” kā piemēru min
infektologs.
Pēc viņa paustā, arī testēšanas apjoms ir būtisks. Lai gan dažādās
valstīs tas ievērojami atšķiras, attiecībā uz Baltijas un Skandināvijas
valstīm gan šādu bažu nav.
Attiecībā uz Igauniju un Lietuvu pašreizējā problēma ir tāda, ka
tajās saslimušo skaits ir daudzreiz augstāks nekā Latvijā, skaidroja
eksperts. Ja par Lietuvu var teikt, ka tur situācija ir stabila un
Lietuvas vairāk vai mazāk sekmīgi cīnās ar Covid-19, tad Igaunijas
tendence gan ir negatīva, vērtēja Dumpis.
“Tāpēc šo robežciparu būtu jāvērtē, ņemot vērā dažādus aspektus, bet
visumā tas ir orientējošs, jo atspoguļo saslimstību ilgstošākā laika
periodā,” rezumēja infektologs.
Jau ziņots, ka Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un
epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis aģentūrai LETA
pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto “izejas
situāciju”.
Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19
pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr,
lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija
Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju
ir 4,7.
“Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem
lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un
liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur
saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu
attaisnojams,” norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt
riskus Latvijas sabiedrībai.
