Lai gan Latvijā un citviet pasaulē strauji
izplatās Covid-19 izraisošā vīrusa delta variants, patlaban nebūtu
jādomā par jaunu ierobežojumu noteikšanu, bet gan par vakcinācijas tempa
veicināšanu, intervijā Latvijas Radio pauda Paula Stradiņa Klīniskās
universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors
Uga Dumpis.
Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta
parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas
reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu,
un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums,
kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas
gaitas klātienē.
Uz jautājumu, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā
pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr
daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums
draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau
patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir
spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.
Jautāts, vai, ņemot vērā ierobežojumu efektivitāti, tuvākajā laikā
būtu jādomā par to pastiprināšanu, Dumpis atbildēja noraidoši,
atgādinot, ka joprojām ir spēkā luksofora princips, kurš tāpat paredz
noteiktus ierobežojumus, palielinoties saslimstībai. Tā vietā būtu
vairāk jākoncentrējas uz vakcināciju, uzsvēra eksperts. “Par
ierobežojumiem gan tagad nevajadzētu runāt, vajadzētu runāt par
vakcināciju,” viņš sacīja.
Profesors ir īpaši nobažījies par to, ka pret Covid-19 aizvien nav
vakcinēta liela daļa riska grupā ietilpstošo pacientu, piemēram,
seniori, cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu vai lieko svaru, kuri ar
jauno koronavīrusu slimo vissmagāk un mirst visvairāk. Ja šīs personas
nevakcinēsies, tad slimnīcām rudenī atkal draud pārslodze, uzsvēra
Dumpis, atgādinot, ka šī sabiedrības daļa varēja sākt potēties jau
februārī.
Viņš atzīmēja, ka pagaidām visu Latvijā pieejamo vakcīnu pret
Covid-19 efekts ir ļoti pārliecinošs – lai gan nelielas atšķirības
rādītājos ir vērojamas, tomēr visas mūsu valstī izmantotās potes spēj
pasargāt no smagas saslimšanas un nāves, arī nonākot saskarsmē ar
Covid-19 delta paveidu.
Dumpis pauda neizpratni un nožēlu par to, ka Latvijas iedzīvotājiem
acīmredzot “vakcinācija nepatīk”. Viņš minēja, ka tas varētu būt
dezinformācijas nopelns. Jautāts, kam jānotiek, lai Latvijas sabiedrībā
panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, infektologs atbildēja, ka droši
vien ir jānotiek brīnumam.
Runājot par rudenī gaidāmo bērnu atgriešanos skolās, speciālists
pauda redzējumu, ka mācības klātienē ir jāatjauno, un no saslimstības
pieauguma pilnībā izvairīties tāpat nevarēs, taču pret to visu ir
efektīvs ierocis – vakcīna. Dumpis vērsa uzmanību, ka tādās valstīs kā
Lielbritānija un Dānija patlaban spēkā ir vien minimāli ierobežojumi,
taču vakcinācijas aptvere sabiedrībā tur ir augsta, un jaunākie dati
rāda, ka saslimstība ar Covid-19 šajās valstīs samazinās.
Vienlaikus profesors aicināja nelolot liekas cerības, ka Latvijas
sabiedrība tuvākajos mēnešos varētu atgriezties pie ikdienas dzīves
pilnīgi bez jebkādiem ar Covid-19 saistītiem ierobežojumiem.
Kā ziņots, kopš vasaras sākuma Latvijā vērojams būtisks vakcinēšanās
pret Covid-19 tempa kritums – ja maija pēdējā nedēļā vidēji dienā poti
pret Covid-19 saņēma vairāk nekā 16 600 cilvēku, tad pagājušajā nedēļā –
vien ap 5200, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši 654
417 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 666 774 cilvēki, kas ir
aptuveni 35,32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, izriet no NVD un
Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
