Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija,
Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus
darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija trešdien visas
dzērienu nozares vārdā vienojās par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo
gatavību depozīta sistēmas efektīvai ieviešanai Latvijā.
Parakstot sadarbības memorandu, dzērienu ražotāji apņēmās ne tikai
finansiāli atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, bet nodrošināt
arī tās darbību, ievērojot sistēmas darbības pamatprincipus, tostarp
centralizētu darbību, bezpeļņas principu, kas paredz visus ieņēmumus
reinvestēt sistēmas attīstībā.
Tāpat dzērienu ražotāji apņēmās uzturēt ciešu sadarbību starp
ražotājiem un mazumtirgotājiem. “Bez mazumtirgotājiem [depozīta sistēmu]
ieviest tikai ražotājiem nebūtu pareizi, jo tirgotāji iepakojumā pārdod
vienreizējās dzērienu pudeles, viņi ir importētāji, tāpēc šim segmentam
arī jābūt pārklātam,” sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas
padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa uzsvēra, ka depozīta sistēma ir vienīgais līdz šim pierādītais
veids, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības (ES) uzstādītos iepakojuma
savākšanas mērķus. Tostarp ES Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu
direktīvas noteikto, ka līdz 2025.gadam ES dalībvalstīm nepieciešams
savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029.gadam – 90%
vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem.
Šure atgādināja, ka, nesaniedzot iepriekš minētos mērķus, Latvijai draud ES soda sankcijas 90-100 miljonu apmērā.
Viņa uzsvēra, ka salīdzinājumā ar citām, alternatīvām vai paralēlām
sistēmām, depozīta sistēmas priekšrocības ir iedzīvotāju finansiālā
motivācija. “Parakstot šo memorandu, nozare apņemas strādāt un veidot
sadarbību ar lēmumpieņēmējiem un mazumtirgotājiem, lai ieviestu efektīvu
un neatkarīgu iepakojuma depozīta sistēmu,” uzsvēra Latvijas Pārtikas
uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.
Šure atgādināja, ka depozīta sistēma ir ieviesta desmit Eiropas
valstīs, bet to plāno ieviest arī citas valstīs, piemēram, līdz
2020.gadam sistēmu plāno ieviest Malta, līdz 2022.gadam – Portugāle,
Rumānija un Slovākija. Šī sistēma ir pārbaudīta valstīs, kuras uzskata
par vides aizsardzības līderēm, tostarp tā sekmīgi darbojas Somijā,
Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē, Nīderlandē, Vācijā.
Pēc viņas teiktā, depozīta sistēmas ieviešanas mērķis Latvijā ir
padarīt esošo atkritumu apsaimniekošanas nozari efektīvāku un
pārredzamāku, uzlabojot tās rezultātus visbiežāk iegādāto iepakojumu
pārstrādē. Dzērienu ražotāju ieskatā esošā apsaimniekošanas sistēma
nespēj nodrošināt ražotāju iepakojuma savākšanu.
Memoranda parakstīšanas pasākumā “Latvijas valsts mežu” Komunikācijas
daļas vadītājs Tomass Kotovičs norādīja, ka diskusijas par depozīta
sistēmas ieviešanu noritējušas ilgi, lai gan šādas sistēmas ieviešana
viennozīmīgi ir atbalstāma.
Viņš norādīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka depozīta sistēma
ir efektīva tieši dabā nonākušo un atrasto pudeļu un skārdeņu apmēra
samazināšanai – ik gadu no valsts mežos savāktā atkritumu apmēra tilpuma
70% atkritumu veido tukšas PET pudeles un skārdenes. Tikmēr mežos
atrodami tikai 10% stikla pudeļu, jo lielāko daļu iedzīvotāji nodod,
saņemot par tām nelielu atlīdzību.
Jau ziņots, ka šajā sasaukumā parlaments turpina darbu pie
grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu
dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta
iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi
norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu
patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.
