“Lielās talkas” organizētājas Vitas Jaunzemes
piedāvājums ieviest atkritumu vērtības nodokli, lai izskaustu
iedzīvotāju vēlmi izmest atkritumus dabā, reālajā dzīvē varētu panākt
pretēju efektu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda atkritumu
apsaimniekošanas kompānijas SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs
Māris Simanovičs.
Uzņēmējs pauda nostāju, ka, ieviešot šādu “bezatbildības nodokli”,
tas darbotos pēc principa – samaksā par preces iepakojumu un mēslo, kur
vēlies, līdz ar to sabiedrībā tiktu nostiprināti videi nedraudzīgi
paradumi.
“Jau pašlaik var prognozēt, ka tādējādi bojāejai tiktu lemta dalītās
atkritumu šķirošanas sistēma, kas ļauj daļu atkārtoti pārstrādājamo
materiālu nogādāt pārstrādes rūpnīcās un atkārtoti izmantot, tādējādi
samazinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Šāda veida
nodokļa ieviešana būtu pilnīgā pretrunā ar valsts izvirzītajiem
atkritumu šķirošanas un pārstrādes mērķiem, kā arī nekādā ziņā
netuvinātu Eiropas Savienības uzliktajam mērķim – atkritumu poligonos
noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai,” uzskata Simanovičs.
“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs piebilda, ka Latvijā jau
darbojas sistēma, kas uzliek par pienākumu piesārņotājam apmaksāt paša
radīto atkritumu savākšanu un atkārtotu pārstrādi.
LETA jau ziņoja, kustības “Lielā talka” organizētāja Jaunzeme piedāvā
Latvijā ieviest atkritumu vērtības nodokli, kas varētu kalpot kā
“risinājums dabas piesārņojumam”.
Jaunzeme stāstīja, ka viņa savu priekšlikumu jau ir nosūtījusi
vairākām institūcijām: Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai un
citiem.
Viņa norādīja, ka šo iniciatīvu tulkos angļu valodā un nosūtīs
iniciatīvu platformai “Let’s do it”, kurā tiek apkopotas idejas
atkritumu apjoma samazināšanai visā pasaulē. Jaunzeme savu priekšlikumu
vērtē kā unikālu, kas varētu būt aktuāls piedāvājums visai pasaulei.
“Ar savu priekšlikumu vēlos rosināt diskusiju par to, kā mainīt
cilvēku paradumus un pilnveidot infrastruktūru, lai atkritumi nenonāktu
dabā. Es nenoliedzu paplašinātās depozītu sistēmas ieviešanu. Manuprāt,
ja cilvēks, jau būs samaksājis par iepakojumu, iegādājoties preci, viņš
to nemetīs dabā, bet centīsies atgūt savu ieguldījumu. Protams, ir ļoti
svarīgi nodrošināt infrastruktūru, lai atkritumus varētu sašķirot un
atkritumu apsaimniekotāji varētu attīstīt biznesu,” sacīja Jaunzeme.
Viņa uzskata, ka ar šādu pieeju pilnīgi visi iesaistītos atkritumu
savākšanā, kamēr tagad viņa novērojusi, ka cilvēki mānās, maksājot par
mazāku atkritumu konteineru, bet daļu atkritumu aizved un izgāž dabā,
sadedzina.
Pēc Jaunzemes vārdiem, 11 gadus katru pavasari sarīkotās vides
uzkopšanas talkas, kurā tiek savāktas vairākas tonnas atkritumu, nav
risinājums, kā cīnīties ar šo problēmu, un arī citi piedāvātie
risinājumi – atkritumu šķirošana vai depozītsistēmas ieviešana – šo
problēmu risinot tikai nelielā mērā, jo tiek nodoti tikai “vērtīgie
atkritumi”, bet visam pārējam esot potenciāls nonākt dabā.
